90. gadu vidū "izdega" viena no perspektīvākajām britu grupām The Stone Roses, dalībnieki pašķīrās un ar laiku pievērsās katrs saviem muzikālajiem projektiem. Talantīgais ģitārists John Squire šogad piedāvā jaunu soloplati „Marshall’s House”, ko, manuprāt, viņš droši varēja arī nedarīt.
John Squire „Marshall’s House” (North Country) 2/12
John Squire tā arī nav ticis galā ar savu ego un vēl joprojām nav sapratis, ka dziedātājs no viņa nekāds diemžēl nesanāk. Kā ģitārists viņš, protams, ir viens no britu savdabīgākajiem meistariem, īpaši viņa trauslās un smalkās arpēdžijas Stone Roses ziedu laikos.
Arī pagājušogad par lielu vilšanos parūpējās vēl kādas Mančestras kulta grupas The Charlatans dalībnieks, dziedātājs Tim Burgess: viņa ieraksts balansēja starp lētu popmūziku un nosacītu Madchester skanējumu. Neteikšu, ka Stone Roses bijušais solists Ian Brown izceltos ar solo šedevriem, tomēr, manuprāt, tieši viņa harismātiskā personība un nedaudz netīrais dziedājums savulaik bija Stone Roses panākumu atslēga.
John Squire balss ierakstā izklausās pēc apdulluša Toma Petija vai Boba Dilana plaģiāta, kaut muzikāli plate vietām ir interesanta, nosacīti, protams, cik interesants var būt 60. un 70. gadu roks... Patiesībā nedaudz skumji klausīties šādā viena no britu rokmūzikas iespējami spilgtākajiem mūziķiem nīkulīgā vāvuļošanā ar banāliem tekstiem. Diemžēl John Squire, izskatās, šoreiz būtu dēvējams par britu mūzikas zudušo talantu...
Izdošanas datums 09.02.2004.
