1990.gadu britu roka zvaigznes izdziest (50)

CopyDraugiem X Whatsapp
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Foto: Publicitātes foto

Šogad ar jauniem albumiem atgriezušās vairākas 1990.gados populāras un pat ļoti populāras un nozīmīgas britu mūzikas grupas, tiesa, laiks ir nepielūdzams un daudzu mākslinieku vārdi šodienas klausītājam vairs neko daudz neizsaka.

Neticami, bet britpops tā klasiskajā 1990.gadu izpratnē ir miris jau gandrīz 15 gadus. Daudzas sava laika spilgtas grupas šodien vairs nespēj rezonēt ar mūsdienu sabiedrību, jauno klausītāju.

Tā vietā, lai aplūkotu katru no zemāk minētajiem albumiem atsevišķi, nolēmu daudzus radniecīgus māksliniekus apkopot vienuviet ar nedaudz nostalģisku un skumju nosaukumu "1990.gadu britu roka zvaigznes izdziest".

Tā nu ir sanācis, ka savas melomāna gaitas tā nopietni sāku tieši 1990.gados un biju liecinieks (paralēli visam citam, kas darījās mūzikā) gan Oasis un Blur invāzijai, gan daudzu jaunu un interesantu britu rokgrupu dzimšanai, kuras bieži vien inerces pēc mūzikas kritiķi sameta vienā lielā "britpopa" katlā.

Atceros laiku, kad krievu valodā raidošais "Radio 102,7" retranslēja UKtop40 šovus un dīdžejs, piesakot katru nākamo dziesmu, sašutis vaimanāja, ka topā ir vienas vienīgas rokgrupas. Izklausās neticami, bet vienā raidījumā reiz tika atskaņoti jauni singli no "Geneva", "Super Furry Animals", "Stereophonics", "Monaco", "Lightning Seeds", "Suede", zviedru "Wannadies" u.tml.

Tā bija skaista pagātne...

Šodien ārā jau uz sliekšņa min skaistā tagadne un nākotne - 2011.gads un kādam, kas, piemēram, dzimis vienlaikus ar "Oasis" debijas albumu 1994. gadā, šogad jau palikuši apaļi 16.

Kula Shaker "Pilgrim's Progress"

(StrangeF.O.L.K.)

(8/12)

Kula Shaker
Kula Shaker Foto: Publicitātes foto

Viena no grupām, kuras jaunais studijas albums nekādi nav spējis saviļņot ūdeņus, kuros savulaik spēja sacelt pamatīgu vētru, ir "Kula Shaker".

1996.gadā grupas debijas albums "K" kļuva par ātrāk pirktāko albumu britu salās kopš jau minētā "Oasis" debijas albuma "Definitely Maybe". Lieki piebilst, ka plate debitēja 1.vietā un grupa kļuva par vienu no spilgtākajiem tā gada muzikālajiem atklājumiem. Diemžēl ar otro albumu "Peasants, Pigs & Astronauts" solists Krispians Milzss (Crispian Mills) un puiši devās psihedēlijas virzienā, kas 1999.gadā noveda pie tā, ka grupa pajuka.

2007.gadā grupa atgriezās un izdeva trešo albumu "Strangefolk", un šogad tam seko albums numur 4 - "Pilgrims Progress".

Jaunais ieraksts ir gandrīz brīvs no austrumu mūzikas ietekmēm (šis tas gan ieskanas dziesmā "Figure It Out"), kas izcēla grupu 1990.gados ("Govinda", "Tattva") un kopumā ir nobriedušu mūziķu solīds, 1960.gadu folkmūzikas ietekmēts darbs.

The Charlatans "Who We Touch"

(Cooking Vinyl)

8/12

Viena no Mančestras stabilākajām muzikālajām vērtībām - grupa "The Charlatans" šogad laidusi klajā 11. studijas albumu "Who We Touch". Katrā jaunā ierakstā grupa savam tradicionālajam madčestras skanējumam ir piemetusi kādu papildu dimensiju. Ja 2008.gada platē pēc Boba Dilana un Kērtisa Meifīlda fāzes The Charlatans daļēji atgriezās pie savām 90. gadu sākuma saknēm, tad ar jauno ierakstu skanējumam piemetuši pankmūzikas dekorācijas.

Viena no grupas iekšējām traģēdijām, kas saistāma ar šo albumu, ir fakts, ka divas nedēļas pēc albuma izdošanas uz skatuves kādā koncertā saļimis grupas bundzinieks Džons Brūks (Jon Brookes), kuram vēlāk atklāts smadzeņu audzējs. Viss, par laimi, beidzies veiksmīgi un grupai nebūs jāšķiras no vēl viena oriģinālā sastāva dalībnieka pēc traģiskās taustiņnieka Roba Kolinsa (Rob Collins) autoavārijas 1996.gadā.

The Charlatans
The Charlatans Foto: Publicitātes foto

The Bluetones "A New Athens"

(CIA Recordings)

(7/12)

The Bluetones
The Bluetones Foto: Publicitātes foto

"The Bluetones" radušies 1994. gadā un uzreiz pēc debijas plates "Expecting to Fly" un singla "Slight Return" tika nodēvēti par jaunajiem "The Stone Roses". Diemžēl grupas otrā plate 1998. gadā "Return To The Last Chance Saloon" sakrita ar britpopa ēras norietu un neguva komerciālus panākumus, kaut singli "Soloman Bites The Worm" un "If..." ir grupas fanu vidū lielā cieņā.

Jaunais ieraksts izdots 31.maijā, taču pirmajā izdošanas nedēļā pat nespēja ielauzties Apvienotās Karalistes albumu pirmajā 200.

Žēl, jo albums ir gana jauks, melodisks, viegli akustisks britpopa paraugs. Kā pirmais singls izdots "Carry Me Home", kuram sekoja "Golden Soul" folkmūzikas ietekmētais "Golden Soul" (skat. video).

The Divine Comedy "Bang Goes the Knighthood"

(Divine Comedy Records)

10/12

The Divine Comedy "Bang Goes the Knighthood"
The Divine Comedy "Bang Goes the Knighthood" Foto: Publicitātes foto

Ieraksts, kas seko kriketa veltījuma albumam (ar projektu The Duckworth Lewis Method), ir vēl viens brīnišķīgs, asprātīgs 12 dziesmu apkopojums.

Manic Street Preachers "Postcards from a Young Man"

(Columbia)

6/12

Ilustrācijai - Velsas dumpinieki (?) "Manic Street Preachers" šonedēļ gatavojas uzstāties britu televīzijas šovā "Strictly Come Dancing" (kaut kas līdzīgs "Dejo ar zvaigzni"), tādējādi pievienojoties Džeimsa Blanta un Robija Viljamsa klubiņam.

Arī šiem vīriem šogad izdots jauns albums, kurā kārtējo reizi tiek "apžļebātas" Džeimsa Dīna Bredfīlda (James Dean Bradfield) jaunās orķestrālās, "episkās" dziesmas, kuras visas jau kopš pēdējā ievērojamā grupas albuma "Everything Must Go" skan gluži vienādi.

Atvainojos visiem "meniku" faniem, taču, manuprāt, laiks nolikt ieročus, kungi!

Komentāri (50)CopyDraugiem X Whatsapp

Nepalaid garām!

Uz augšu