Pēc Moriseja (Morrissey) pēdējā studijas ieraksta jau likās, ka mūza šo vīru būs pametusi. Nekas tamlīdzīgs - bijušais grupas «The Smiths» dziedātājs ir atgriezies savā labākajā formā!
Morrissey «Years of Refusal» (8)
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Morrissey «Years of Refusal»
(Decca/Polydor)
9/12
Kā pirms katra jauna soloalbuma izdošanas, Morisejs presē tradicionāli paspīd ar jauniem skandaloziem izteikumiem - pirms diviem gadiem, kad klajā nāca Romā tapušais, Stīvens Patriks Morisejs paspēja nolinčot daudzus, to vidū Kanādas valdību par roņu izšaušanu, Toniju Blēru un Džordžu Bušu («Bušam vajadzēja mirt, nevis Reiganam!»), nerunājot jau par kolēģiem mūzikas biznesā. Arī šoreiz britu tabloīdos parādījušies skaļi paziņojumi un pat pikanti foto.
Piemēram, kādā nesenā intervijā Morisejam tika jautāts, kā viņš vēlētos pavadīt savas dzīves pēdējo dienu. Mūziķis atbildēja, ka labprāt vēlētos piekaut Džeimiju Oliveru (slavens britu pavārs, televīzijas zvaigzne). «Ja viņš ir pavārmākslas meistars, tad es esmu 1970. gada Miss Brazīlija,» izteicās Morisejs, kurš ir veģetārietis, bet Olivers savās receptēs bieži izmanto gaļu. Turpinājumā mūziķis pavēstīja: «Ir vērts būt mirušam tikai tāpēc vien, lai tiktu prom no Viktorijas Bekhemas (bijusī «Spice Girls» dalībniece, futbolista Deivida Bekhema sieva).»
Ja atgriežamies pie pikantiem foto, tad jaunā, manuprāt, viegli «smitiskā» un visādi citādi lieliskā singla «I’m Throwing My Arms Around Paris» pircēji pirms nedēļas saņēma arī mūziķa un viņa pavadošās grupas kailfoto. Jau nedaudz sirmie vīri fotografējušies singla iekšējam vākam bez apģērba, piesedzoties tikai ar 7 collu vinila platēm.
Protams, tas viss ir tikai mārketings, prasmīga reklāmas kampaņa, taču, ja, pateicoties tai, Morisejs pārdos vairāk sava albuma kopiju un kļūs kādam jaunam mūzikas klausītājam par lielu atklājumu, var droši apgalvot, ka šādam gājienam ir bijis attaisnojums. Vēl jo vairāk - ja «Years of Refusal» ir tiešām ļoti laba plate.
Mūzikas kritiķi jauno Moriseja albumu salīdzina ar vitālo «atgriešanās» disku - 2004. gada, «pitchforkmedia.com» atskatās vēl tālākā pagātnē, velkot paralēles ar 1994. gada «Vauxhall and I».
Par plates mazliet pancīgo skanējumu atbildīgs poppanka producents Džerijs Finns (Jerry Finn), kas diemžēl 39 gadu vecumā no smadzeņu hemorāģijas drīz pēc Moriseja albuma ieraksta arī miris. Finna rokraksts jūtams ievadošajā «Something Is Squeezing My Skull», kas balstās uz tradicionāla ģitāras rifa, taisna roka ritma, kuram pa virsu Morisejs «ielocījis» vienu no saviem «firmas» treļļiem, kas tradicionāli balansē uz vieglas jodelēšanas robežas. Sekojošais maršveidīgais «Mama Lay Softly On The Riverbed» ir klasisks Morisejs, savukārt «Black Cloud» staipīgo ģitāru ierakstījis pats Džefs Beks (Jeff Beck). Arī tradicionāli roķīgais Moriseja pavadošais sastāvs («The Tormentors») būtiski nav mainījies, taču pie šāda nedaudz «cietāka» (no skaņas viedokļa, atšķirībā no smalkā «The Smiths» un Džonija Marra) Moriseja esam jau pieraduši.
Platē iekļauti arī abi skaņdarbi, kas atrodami Moriseja pēdējā labāko dziesmu izlasē «Greatest Hits» (2008) - «All You Need Is Me» un «That»s How People Grow Up«.
Uz kopējā plates fona patīkami izceļas vieglas flamenko ģitāras pavadītais «When Last I Spoke To Carol», kas tapis, visticamāk, Moriseja un kino komponista Enio Morikones (Ennio Morricone) sadarbības ietekmē (iepriekšējās plates «At Last I Am Born» - Morikone aranžēja stīgas).
Albuma otrajā pusē atrodami arī atsevišķi apcerīgi skaņdarbi - «It«s Not Your Birthday Anymore» un «You Were Good in Your Time».
Moriseja faniem šis ir kārtējais lieliskais Moriseja albums!
Izdošanas datums - 16.02.2009.