"Ejiet tālāk, ejiet tālāk - šeit nav ko redzēt!" - apmēram šādi varētu raksturot jauno "Primal Scream" albumu.
Primal Scream "Riot City Blues"
(Columbia)
6/12
"Primal Scream" ir lieliska grupa, galu galā tajā muzicē bijušais The Stone Roses basģitārists Mani un pie mikrofona plosās bijušais Jesus And The Mary Chain bundzinieks Bobijs Gilespijs (Bobby Gillespie). Taču lieliska tā, protams, ir savu atšķirīgo ierakstu dēļ - pirmkārt jau 1991. gada šedevrs "Screamadelica", kurā sakausēta rokmūzika un skābe, roķīgais "Give Out But Don''t Give Up" ar galveno singlu "Rocks", eksperimentāli elektroniskais "Vanishing Point" un dejiskais "XTRMNTR".
Pēc nosacīti strupceļā vedošā albuma 2002. gadā, kad grupa nespēja atrast jaunu virzienu pēc "XTRMNTR", nu jau britu roka veterāni "Primal Scream" atgriežas pie saknēm. No sastāva pazudis jau kopš 80. gadu vidus grupā muzicējošais ģitārists Roberts Jangs (Robert Young), viesmākslinieks Kevins Šīldss (Kevin Shields - ex-My Bloody Valentine), un "Primal Scream" mūzikā pazudusi arī vēlme eksperimentēt un meklēt jaunus muzikālos apvāršņus.
Tā vietā grupa piedāvā kaut ko no The Rolling Stones 70. gadu ēras - raupjas ģitāras, vienkāršus piedziedājumus, līdzi dziedamus tekstus, tradicionālus roka ritmus utt.
Ievadošais aktuālais singls "Country Girl" varbūt vēl liek cerēt, ka plate būs pozitīvi lādēts "Give Out But Don''t Give Up" tipa albums ar desmit a la "Rocks", bet ar katru jaunu dziesmu vilšanās sajūta pieaug. Tas vienkārši nav interesanti. Tas būtu kaut kas līdzīgs, ja Radiohead izdotu albumu, piemēram, ar jaunu "Creep"...
Varbūt var izcelt divas lēnos ritmos ieturētas dziesmas, kas atsauc atmiņā kaut ko no "Vanishing Point" laikiem - "Sometimes I Feel So Lonely" un noslēdzošo "To Live Is To Fly", kas tāpat izklausās pēc kāda Mika Džegera soloalbuma hita. Otrā jaunība vai kas?
Izdošanas datums 05.06.2006.
