Kā teikts tautas enciklopēdijā «Wikipedia», dabsteps (dubstep) ir elektroniskās mūzikas žanrs, kura saknes meklējamas šā gadu desmita pirmās puses Apvienotās Karalistes garāžmūzikā (garage). Dabsteps savā būtībā nav nekas jauns, tajā sakausēti divi elementi - «dub» un «step». Dub saknes meklējamas Jamaikā un regeja mūzikā, bet «step» dabstepā atvasināts no britu garage apakšžanra - two-step. Dabsteps pārsvarā ir instrumentāls, un tam raksturīgas milzīgas halles (aizguvums no dub), basbungas ritms aizgūts no two-step, tikai izpildīts divreiz lēnāk. Tuvākās asociācijas (izņemot dub un UK garage atzarus), iespējams, jāmeklē ar triphopu, īpaši Trikija (Tricky) daiļradi un vācu elektroniskās mūzikas izdevniecības «Scape» izpildītājiem, piemēram, Pole.

Par dabstepa robežšķirtnes ierakstu mēdz dēvēt 2005. gada projekta Skream darbu «Midnight Request Line», kas iezīmē šā žanra pirmos vaibstus, kaut vietām tiek uzskatīts, ka dabsteps radies jau 2000. gadā.

Jau pagājušogad aprakstīju pirmo lielo šā žanra superzvaigzni «Burial». Toreiz rakstīju, ka «Burial» ir skaidri definējis dabstepa koncepciju un radījis žanra paraugalbumu augstajā 9. vietā.

Burial «Untrue»

(Hyperdub)

10/12

«Burial» ģeniālā debijas plate bija skrupulozi un rūpīgi tapusi veselus sešus gadus, bet jaunais ieraksts «Untrue» gan nav izgājis tik lielu laika pārbaudi...

Tomēr plate ir lieliska ... varbūt ne tik izcila kā 2006. gada debija, taču gana brīnišķīga (kaut gan, jo vairāk klausos «Untrue», jo vairāk iemīlos šajā albumā). Tiesa, daudzi mūzikas apskatnieki «Untrue» vērtē augstāk par «Burial», bet domāju, ka šāds vērtējums varētu būt tapis mirkļa emociju varā (iespējams, kļūdos)... «Untrue» unikālais skanējums viegli savaldzina. Jaunā plate ir ritmiskāka, tajā izmantoti daudzi vokālie sampli, albums ir spontānāks, leģenda vēsta, ka tas tapis tikai dūmakainajās nakts stundās, sēžot blāvajā un intensīvajā monitora izstarotajā gaismā ...

«Untrue» rada vienotas sajūtas, vienota plūduma ilūziju, taču brīžiem mulsinoša ir albuma steiga ... jaunie «Burial» bīti ir ātrāki, dinamiskāki ... tos papildina biezie un tradicionālie mākslinieka basa skaņu vāli, kuriem pa virsu brīžiem pat vairākās kārtās klāti sieviešu un vīriešu balsu sampli.

Izcils ir ievadošais četru minūšu garais «Archangel», kas pulsē savdabīgā R&B un two step ritmā, brīžiem radot asociācijas ar Maika Skinera The Streets pirmo plati: «Tell me I belong», «Tell me I belong».

Arī plates uzbūve ir līdzīga iepriekšējam ierakstam - albumu ievada apmēram minūti garš intro, tad seko trīs ritmiski skaņdarbi un viena ambienta atkāpe (pirmajā albumā tāda bija «Night Bus», šeit - «Endorphin»).

Manuprāt, abas «Burial» plates ir fantastiskas... laiks rādīs, kurš no ierakstiem būs nozīmīgāks sava laika skaņu pasaules paudējs un ilustrētājs.

Izdošanas datums - 05.11.2007.