Ja 90. gadus mūzikā mēs saistām ar triphopa, džangla, drum'n'bass stilu rašanos un uzplaukumu, tad 21. gadsimta pirmais gadu desmita mums dāvājis dabstepa fenomenu.
Kā teikts tautas enciklopēdijā "Wikipedia", dabsteps (dubstep) ir elektroniskās mūzikas žanrs, kura saknes meklējamas šā gadu desmita pirmās puses Apvienotās Karalistes garāžmūzikā (garage). Dabsteps savā būtībā nav nekas jauns, tajā sakausēti divi elementi - "dub" un "step". Dub saknes meklējamas Jamaikā un regeja mūzikā, bet "step" dabstepā atvasināts no britu garage apakšžanra - two-step. Dabsteps pārsvarā ir instrumentāls, un tam raksturīgas milzīgas halles (aizguvums no dub), basbungas ritms aizgūts no two-step, tikai izpildīts divreiz lēnāk. Tuvākās asociācijas (izņemot dub un UK garage atzarus), iespējams, jāmeklē ar triphopu, īpaši Trikija (Tricky) daiļradi un vācu elektroniskās mūzikas izdevniecības "Scape" izpildītājiem, piemēram, Pole.
Jau pagājušogad aprakstīju pirmo lielo šā žanra superzvaigzni Burial. Toreiz rakstīju, ka Burial ir skaidri definējis dabstepa koncepciju un radījis žanra paraugalbumu augstajā 9. vietā.
Burial "Untrue"
(Hyperdub)
10/12
Burial "Untrue". Foto: Publicitātes foto
Tomēr plate ir lieliska ... varbūt ne tik izcila kā 2006. gada debija, taču gana brīnišķīga (kaut gan, jo vairāk klausos "Untrue", jo vairāk iemīlos šajā albumā). Tiesa, daudzi mūzikas apskatnieki "Untrue" vērtē augstāk par "Burial", bet domāju, ka šāds vērtējums varētu būt tapis mirkļa emociju varā (iespējams, kļūdos)... "Untrue" unikālais skanējums viegli savaldzina. Jaunā plate ir ritmiskāka, tajā izmantoti daudzi vokālie sampli, albums ir spontānāks, leģenda vēsta, ka tas tapis tikai dūmakainajās nakts stundās, sēžot blāvajā un intensīvajā monitora izstarotajā gaismā ...
"Untrue" rada vienotas sajūtas, vienota plūduma ilūziju, taču brīžiem mulsinoša ir albuma steiga ... jaunie Burial bīti ir ātrāki, dinamiskāki ... tos papildina biezie un tradicionālie mākslinieka basa skaņu vāli, kuriem pa virsu brīžiem pat vairākās kārtās klāti sieviešu un vīriešu balsu sampli.
Arī plates uzbūve ir līdzīga iepriekšējam ierakstam - albumu ievada apmēram minūti garš intro, tad seko trīs ritmiski skaņdarbi un viena ambienta atkāpe (pirmajā albumā tāda bija "Night Bus", šeit - "Endorphin").
Manuprāt, abas Burial plates ir fantastiskas... laiks rādīs, kurš no ierakstiem būs nozīmīgāks sava laika skaņu pasaules paudējs un ilustrētājs.
Izdošanas datums - 05.11.2007.
