Antony and The Johnsons "The Crying Light"

(Secretly Canadian)

10/12

Diemžēl pēc 2007. gada atceltā koncerta Antony and the Johnsons tā arī uz Rīgu nav atceļojuši, taču ticēsim Antonija pirms diviem gadiem izteiktajiem solījumiem, ka agri vai vēlu koncertu sarakstos tiks iekļauts arī mūsu galvaspilsētas vārds. Domāju, ka Kongresu nama vai LNO skatuve būtu īsti piemērota šādam intīmam, pusakustiskam koncertam.

Kopš 2005. gada "Mercury" balvu (arī TVNET gada albuma titulu) ieguvušā Antonijs nav centies pa galvu pa kaklu kaut ko steigšus ierakstīt, lai saglabātu kā no gaisa nokritušo klausītāju miljonu un mūzikas kritiķu atzīto slavu. Tā vietā Antonijs, būdams skaņas perfekcionists, rūpīgi gatavojis jaunas dziesmas, pārskatījis vairākas vecākas idejas un galarezultāts ir, manuprāt, vēl viens skaists Antony and the Johnsons ieraksts.

Pirmā lieta, kas mani pārsteidza, klausoties "The Crying Light", bija dziesmu pavadījumu kristāldzidrā, teju akadēmiskā skaņa, gluži kā no ECM izdevniecības vācelītes - ja noņemtu Antonija balsi, šis varētu būt tikpat labi kāds, piemēram, Eberharda Vēbera (Eberhard Weber) džeza ieraksts.

Nav brīnums, jo stīgu aranžējumus veicis jauns akadēmiski skolots komponists Niko Muli (Nico Muhly). Arī vairāki no Antonija pavadošās grupas dalībniekiem darbojas gan populārajā, gan klasiskajā mūzikā, tādēļ uz skatuves parasti darbojas grand pianino, čells, vijoles u.tml.

Antony & The Johnsons "The Crying Light". Foto: Publicitātes foto

Otrā lieta - Antonija apdziedāto tēmu loks kļuvis daudz plašāks. Piemēram, ievadošais "Her Eyes Are Underneath The Ground" un jau oktobrī izdotais pirmais singls "Another World" apdzied ar mūsu planētu (tās iznīcināšanu) un apkārtējo vidi saistītus jautājumus: ("I''m gonna miss the snow, I''m gonna miss the bees").

Albuma noformējumā izmantota Antonija "garīgā tēva", japāņu dejotāja Kazuo Ono (Kazuo Ohno) 1977. gadā uzņemtā melnbaltā fotogrāfija. Šim vīram veltīta arī albuma tituldziesma.

Kopumā no šā albuma vajadzībām radītām 25 kompozīcijām Antonijs atlasījis desmit jaudīgas, vienlaikus trauslas skaņu ainavas. Varbūt "The Crying Light" nav tik izaicinošs kā "I Am A Bird Now", taču, manuprāt, tas ir brīnišķīgs. Smalki!

Izdošanas datums - 19.01.2009.

Intervija