Šonedēļ klajā nāk jaunais «Depeche Mode» albums «Playing The Angel». Tas ir pirmais jaunu materiālu saturošais grupas studijas albums kopš 2001. gada «Exciter».
Depeche Mode «Playing the Angel» (94)
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Depeche Mode «Playing the Angel»
(Mute)
7/12
Info: jaunajā albumā iekļautas 12 dziesmas – deviņas (arī pirmo singlu «Precious») sacerējis Martins L. Gors, trīs - Deivs Gāns (Dave Gahan), Kristians Eigners un Endrū Flipots. Dziesmas «John The Revelator» pamatā izmantota klasiska tāda paša nosaukuma 30. gadu blūza tēma. Albuma producenti ir Depeche Mode un Bens Hiljers («Elbow», «Doves», «Blur»), bukletā ievietoti Antona Korbijna fotoattēli.
Lieki atgādināt, ka Depeche Mode Latvijā un citviet Austrumeiropā bija un ir viena no populārākajām grupām, interesanti, ka dzimtajā Lielbritānijā puiši ir tādi kā nedaudz nesaprasti, šķiet, visas karjeras laikā singlu Top 10 sarakstos Depeche Mode bijuši tikai dažas reizes, turklāt ne reizi augstāk par 4. vietu. Tieši aktuālais singls «Precious» ir atkārtojis grupas 80. gadu rekordu, kad 4. vietā iekļuva dziesma «People Are People».
Ja runājam par britu mūziku, tad gribētu Depeche Mode dziesmu radīšanas principu salīdzināt ar brāļiem Galaheriem no «Oasis», proti, Noels raksta dziesmas, bet Liams tās izpilda. Tieši tā, manuprāt, arī uzskatāma par abu grupu veiksmes un panākumu atslēgu, proti, Depeche Mode gadījumā dziesmu autors ir Martins L. Gors, izpildītājs Deivs Gāns. Nepatikšanas sākas tad, kad «cienījamie» dziesmu autori sajūt sevī aicinājumu pašiem stāties pie mikrofona - «Oasis» gadījumā Noela dziedātās dziesmas albumos ir kā darvas pile medus mucā, diemžēl arī Depeche Mode gadījumā tas ir kaut kas līdzīgs.
Jaunajā platē Martins L. Gors izpilda divas kompozīcijas «Macro» un «Damaged People», tieši tās, manuprāt, arī nogremdē visā visumā solīdo «Playing the Angel». Noteikti, ka daudzi man iebildīs, taču ierakstā jūtams, ka Gors īsti netiek galā ar savu dziedājumu - balss izklausās samocīti, ar lieku vibrato, pat atgādina kaut ko no sliktākajiem «Erasure» skaņdarbiem (visticamāk, «īstiem» DM faniem ir gluži vienalga, kurš dzied...).
Plates pirmās piecas dziesmas līdz minētajam «Macro» ir tiešām augstākā kaluma «Depeche Mode», īpaši veiksmīga, manuprāt, ir 30. gadu blūza «John The Revelator» jaunklātā versija. 80. gadu DM tradīcijā ieturēts lieliskais «Suffer Well», tā raksturīgais piedziedājums it kā uzjundī atmiņas par tiem DM, kas pirms 20. gadiem sāka savu uzvaras gājienu. «The Sinner In Me» ievadošie akordi pat atgādina kaut ko no Nine Inch Nails skaņu pasaules. Pēc neizteiksmīgas albuma vidusdaļas plate atdzīvojas ar dinamisko Gāna dziedāto «Lilliam» un Gora bekvokālu fonā - minētā panākumu formula. Albums noslēdzas ar reliģisko «The Darkest Star», dziesmas teksts zināmā mērā palīdz izprast arī visas plates kopējo vēstījumu: «Oh you sad one / Playing the angel isn»t so easy where you come from / Oh you wild one / Devil«s companion...»
Izdošanas datums 18.10.2005.