Bijušie «Suede» līderi Brets Andersons (Brett Anderson) un Bernards Batlers (Bernard Butler) apvienojas un laiž klajā jaunu albumu, šoreiz gan viņi saucas «The Tears».
The Tears «Here Comes The Tears» (2)
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
The Tears «Here Comes The Tears»
(Independiente)
8/12
Vēsture: 90. gadu sākumā tolaik jaunais līdzautoru pāris Batlers un Andersons un viņu glemroka un The Smiths ietekmētie «Suede» kļuva par Lielbritānijas grupu numur viens. Debijas ieraksts kļuva par visātrāk pārdoto tā laika pirmo albumu un aizsāka jaunu lappusi britu rokmūzikā. «Suede» var uzskatīt par britpopa pirmo supergrupu, kas ar savu raupjo, melodisko un seksuālo enerģiju aizvēra durvis tolaik valdošajam «shoegaze» un «grunge» vilnim.
Pirmās plates panākumiem sekoja otrā albuma «Dog Man Star» (1994) sesija, kuras laikā talantīgais ģitārists Bernards Batlers pameta grupu, tādējādi izjaucot divu cilvēku radošo ķīmiju. Būtībā līdz ar to «Suede» vēsture beidzas, kaut Andersons sameklēja jaunu ģitāristu un turpināja iekarot topus vēl vairākus gadus. Batlers pievērsās solokarjerai, viņa pirmais albums «People Move On» patiesībā bija pat diezgan veiksmīgs, diemžēl turpmākie muzikālie centieni jau bija mazāk sekmīgi.
Pagājuši 10 gadi un abi vīri ir vēlreiz apvienojuši savus spēkus, lai turpinātu to, kas palika nepabeigts «Dog Man Star» ierakstu sesiju laikā. Pirms kāda laika viņi sniedza kopēju interviju, kurā atzinās, ka pēdējos desmit gadus, kopš ģitārists Batlers pameta grupu, viņi neesot sarunājušies. Tikai pēc pagājušā gada Andersona zvana viņi sākuši kontaktēties.
«Viss notika ļoti dabiski, mēs ātri atradām kopēju valodu,» komentē Andersons. «Domāju, ka savas labākās dziesmas esmu radījis kopā ar Bernardu, tāpēc pēc «Suede» izjukšanas, ilgi nedomādams, viņu uzmeklēju.»
«Diez vai mēs kļūsim par lieliem draugiem uz mūžu,» precizē Bernards. «Mūsu vienīgais mērķis ir ierakstīt labu albumu ... pagātne jāaizmirst.»
Iespējams, ka vainīgs ir ilgais laiks, kas ietekmējis abu mākslinieku radošo attīstību, taču viņu jaunais «Here Comes The Tears» diemžēl cerības neattaisno. Jaunais muzikālais materiāls ir vienkāršs popsīgs ģitārroks, kas ir tālu no eksperimentālā «Dog Man Star». Atzīšos, ka biju gaidījis kaut ko īpašu no šīs atkalapvienošanās, patiesībā Andersona un Batlera jaunā sadarbība ir unikāla pieredze mūzikā - Morisejs un Marss, Skvairs un Brauns u. c izcili tandēmi tā arī nav sadūšojušies pārkāpt saviem principiem.
The Tears patiesībā izklausās pēc kāda no 90. gadu vidus «Suede» komerciāli sekmīgajiem ierakstiem, un Batlera klātbūtne īpaši šeit nav jūtama. Protams, melodijas ir skaistas, dziesmas ir pārsvarā labas, katrā ziņā kontekstā ar pašlaik notiekošo The Tears ir priekšā daudziem jaunajiem censoņiem, taču, manuprāt, platē trūkst tā nerva, kas bija pirmajos divos albumos. Atgādināšu, ka «Suede» pirms pāris gadiem viesojās Jūrmalā; manuprāt, tas bija viens no neaizmirstamākajiem koncertiem, ko man nācies redzēt, galvenokārt jau tādēļ, ka tas notika pašā jūras krastā. «So Young» uz brīdi tiešām atsvieda mani 1994. gadā, kad pa radio pirmo reizi izdzirdēju šo, manuprāt, labāko grupas skaņdarbu.
The Tears pirmais singls «Refugees» sākotnēji tiešām radīja intrigu, taču pēc albuma noklausīšanās daudzas ilūzijas bija zudušas. Kaut gan cerēsim, ka vīru sadarbība turpināsies un nākotnē atnesīs kādus jaunus un negaidītus pārsteigumus.
Izdošanas datums 06.06.2005.