Viens no 80. gadu popmūzikas ievērojamākajiem duetiem Tears For Fears atgriežas pēc 15 gadu pārtraukuma ar jaunu studijas darbu „Everybody Loves a Happy Ending”.
Tears For Fears "Everybody Loves a Happy Ending" (New Door) 8/12
2004. gads, izskatās, ir lielo 1980. gadu zvaigžņu atgriešanās laiks – Džordžs Maikls, Morisejs, The Cure, Džimijs Somervils u.c. kādam aptrūkusies nauda, kādam atgriezusies otrā jaunība, kādam vienkārši nav ko darīt… Kopš 1989. gada arī puiši Rolands un Kurts no Tears For Fears nodarbojušies ar solierakstiem, kāds veiksmīgāk, kāds mazāk sekmīgi. Kurts pēc TFF izjukšanas pārvācās uz dzīvi Amerikā, vēlēdamies sākt jaunu dzīvi. Rolands strādājis Anglijā, producējis dziedātājas Emiliana Torrini ierakstus, rakstījis pats savas dziesmas un nesis atrādīt dažādiem studijas bosiem. "Tas ir lieliski, Roland!" vienmēr esot viņam teikuši. "Tikai vai tu nevarētu atkal apvienoties ar Kurtu?..."
Pēc kārtējās tikšanās abi mākslinieki nolēma sākt jaunu TFF albuma ierakstu, kas ieguva nosaukumu "Everybody Loves a Happy Ending". Tas ir kā turpinājums "Sowing The Seeds Of Love" bītliskajām harmonijām Platē izmantoti dzīvie instrumenti, bungas, ģitāras, tas, ko TFF 80. gados bieži neizmantoja.
Ieraksts sākas ar lielisko tituldziesmu "Everybody Loves a Happy Ending", kas sadalīta divās daļās – lēnā balādes ritmā ar gluži vai Pink Floyd noskaņu un bītliski kustīgā britu ritmā, kas dziesmas vidū salūzt un pāriet Polam Makartnijam raksturīgā akustiskā dziesmā. Turpinājumā klasisks TFF grāvējs „Closest Thing To Heaven”, kas sasaucas ar 80. gadu beigu grupas daiļradi, īpaši slaveno singlu „Sowing The Seeds Of Love”. „Call Me Mellow”, kas ir aktuālais singls, ir gluži vai Liverpūles censoņu The La’s kaverversija ar „There She Goes” līdzīgu piedziedājumu.
Kopumā bagātīgi aranžēts, perfekti noslīpēts albums, kas, manuprāt, Tears For Fears agrīno ierakstu cienītājiem neliks vilties. Veiksmīga atgriešanās.
Izdošanas datums 14.09.2004.
