Šonedēļ klajā nācis mūzikas dīvas Keitas Bušas (Kate Bush) albums "Aerial", kas ir pirmais pēc 12 gadu pārtraukuma.
Kate Bush "Aerial"
(EMI)
9/12
Atšķirīgs ir šo dīvu radošais atskaites punkts - Keita Buša jau 19 gadu vecumā (mūsdienās reizēm šādā vecumā zvaigzne pat jau ir norietējusi) iekaro Apvienotās Karalistes topu virsotni ar patiesi ģeniālo dziesmu "Wuthering Heights" no 1978. gada plates "The Kick Inside". Albumā atrodamas tādas pērles kā "The Man With The Child In His Eyes" un "The Kick Inside". Toreiz spalgā pusaudzes balstiņā dziedošā un baltā kleitā liegi dejojošā Buša kļuva par vienas nakts sensāciju, 1979. gadā seko otrais albums un vienīgā Bušas koncertturneja, kuras laikā māksliniece 17 reizes maina tērpus, dejo un izmanto sarežģītu apgaismošanas tehniku.
80. gados māksliniece izdeva vairākus studijas albumus un kļuva par vienu no britu mūzikas spilgtākajām solomāksliniecēm. Nozīmīgāko skaņdarbu vidū jāmin "Babooshka", "Running Up That Hill" un duets ar Pīteru Geibrielu (Peter Gabriel) "Don''t Give Up". 1993. gadā Buša izdeva līdz šim pēdējo ierakstu "The Red Shoes" un pazuda no sabiedrības redzesloka.
Kate Bush "Aerial". Foto: Publicitātes foto
"Es jutu, ka mans darbs var pagaidīt, turpretī viņa pieaugšana nevarēja,"
izteicās Buša.Tomēr pēc 12 gadu pauzes šonedēļ veikalu plauktos nonācis dziedātājas dubultalbums "Aerial". Šis gads, šķiet, zināmā mērā raksturīgs ar vairāku izcilu dubultdisku izdošanu, šeit jāmin gan Eels ar "Blinking Lights and Other Revelations", gan Bright Eyes.
Protams, Bušas smalko un meitenīgo balstiņu daudzu gadu laikā nomainījusi ēteriska un nobriedusi sievietes balss, arī aranžējumi ir pietiekoši mūsdienīgi, brīžiem aizgūstot šo to no triphopa ritmiem. Plati ievadošais singls "King of the Mountain", kas pat pamanījies uzkāpt līdz britu top 40 pirmajam pieciniekam ir viegli pulsējošs, varbūt pārlieku gaisīgs (sliktā nozīmē) skaņdarbs. Turpinājums ar "Pi" jau ir galvastiesu pārāks - sešu minūšu garajā skaitļu eposā Buša demonstrē savu teatrālo popmūzikas rokrakstu, īpaši skaisti burbuļo fonā akustiskā ģitāra. Veltījums dēlam Bertijam "Bertie" ir gluži kā senās mūzikas paraugs ar stīgu grupas pavadījumu, kura noslēgumā Buša atklāj savu mātes mīlestību: "You Bring Me So Much Joy, And Then You Bring Me More Joy".
Turpinājumā Buša apdzied savu jauno veļas mašīnu dziesmā "Mrs. Bartolozzi", kas ir klasiska klavieru pavadījumā izpildīta balāde. Seko viena no, manuprāt, plates veiksmīgākajām kompozīcijām "How to be Invisible" ar maršveidīgu solo bungu ritmu un elektriskās ģitāras rifu. "Joanni" jau diemžēl ir solis atpakaļ un atgādina kaut ko no "Massive Attack" daiļrades pēdējā posma. Ar brīnišķīgo "A Coral Room" noslēdzas pirmais tvarts "A Sea Of Honey".
Otro disku "A Sky Of Honey" ievada putniņu dziedāšana, var, protams, diskutēt, cik tas ir oriģināli, taču Bušas gadījumā, tas attaisnojas. "Prologue" ir smagnējs ievads, taču ar latino perkusijām un bezladu basa ievadu skaņdarbā "An Architects Dream" Buša atgriežas pie sev tik tuvās tēmas - mākslas. Šeit jāpiebilst, ka šos 12 gadus Buša nav sēdējusi, rokas klēpī salikusi, viena no viņas kaislībām ir skulptūru veidošana.
Intervijā "Radio 4" raidījumam "Front Row" Buša atzīst: "Bija tik daudzas reizes, kad es domāju, ka man nebūs enerģijas albumu pabeigt. Man bija tik ļoti apnicis pie tā strādāt."
Kad Bušai tika vaicāts, vai viņai studijā visu patīk nostrādāt līdz ideālam, viņa atbildēja: "Es esmu ļoti ietiepīga."
"Es esmu tik rosīga un izvēlīga. Labi ir tas, ka zinu, ko gribu. Tieši tad, kad nezini, ko gribi, tu esi ķezā," uzskata dziedātāja.
Izskatās, ka Buša ir panākusi to, ko vēlējusies, katrā ziņā viņas teatrālie (labā nozīmē) smiekli, manuprāt, albuma spēcīgākajā skaņdarbā un vienlaicīgi noslēdzošajā tituldziesmā "Aerial", iespējams, par to liecina. Laipni lūdzam atpakaļ, Keita!
Izdošanas datums 07.11.2005.
