John Grant "Queen of Denmark"

(Bella Union)

10/12

Albums meklējams arī "Q", "Uncut", "Guardian" labāko desmitniekā, uzšaujot slavas debesīs vēl pirms gada pavisam aizmirsto un muzikāli "norakstīto" 41 gadu veco Džonu Grantu.

Liels paldies Grantam jāsaka draugiem no amerikāņu folkroka grupas "Midlake", kas pēc vairākiem mēģinājumiem tomēr pierunāja Grantu doties uz viņu Dentonas (Teksasā) ierakstu studiju, lai kopīgi radītu šo 2010.gada meistardarbu.

Granta dzīvesstāsts īsumā ir šāds. Dzimis Mičiganā inženiera un mājsaimnieces ģimenē. Agri, jau septinu gadu vecumā sācis apzināties savu homoseksuālo orientāciju, par ko, protams, neveiksmīgi centies izstāstīt vecākiem. Arī vēlāk skolas gados centies koriģēt savu seksuālo orientāciju, taču tikai studiju gados tā pa īstam pieņēmis faktu, ka ir gejs. Viņa pirmā grupa "The Czars" lielus komerciālus panākumus tā arī nespēja gūt (tā neiemantoja arī kulta statusu) un 2004. gadā beidza pastāvēt.

Seko alkohola, narkotiku, "bīstamu seksuālu sakaru" laiks, darbs par viesmīli u.tml., kas 2009.gadā loģiski noveda Grantu strupceļā, no kura vienīgā izeja bija profesionāla ārstniecības iestāde.

Kā glābiņš nāca sadarbība ar draugiem no "Midlake", ar kuriem kopā ierakstīts šis 12 dziesmu veltījuma albums Granta bērnībai un zviedru grupai "ABBA", kas muzikāli ieturēts 1970. softroka un "The Carpenters" stila popmūzikas tradīcijās. 

Tieši "The Carpenters" ietekme jūtama vienā no albuma singliem "Marz" (skat. video), kura nosaukums aizgūts nevis no sarkanās planētas, bet gan no kāda maza veikaliņa nosaukuma dzimtajā Mičiganā. Arī "Where Dreams Go To Die" tapis "The Carpenters" ietekmē. Kā komentē pats Grants, dziesma vēsta par cilvēka fizisko skaistumu un kā tā aizsegā uz citām svarīgām lietām mēs pieveram acis.

Viss ieraksts kopumā stāsta par Granta nedienām - pašnāvnieciskajām domām, cīņu ar narkotiku un alkohola atkarībām, kā arī savu seksuālo orientāciju. Šīs smagās tēmas gaišākas padara dziesmu aranžējumi un šķietamais vieglums ("Midlake" paveikuši fantastisku darbu).

Muzikāli albumā ieskanas kaut kas no Ziemeļīrijas orķestra "The Divine Comedy" prāta un jūtīguma Nīla Henona (Neil Hannon), kaut kas no 1970.gadu softroka, Žilberta Osalivana (Gilbert O''Sullivan) melodiskās (ipaši "Silver Platter Club") popmūzikas (pazīstams ar saviem 70. gadu hitiem "Alone Again (Naturally)", "Clair" un "Get Down"). "Leopard and Lamb", piemēram, aranžējums sasaucas ar ar franču dueta "Air" un aktrises Šarlotes Geinsbūras pirmā albuma estētiku... Savukārt "Chicken Bones" dodas savdabīgā kantrīblūza virzienā.

Šādu albumu ir iespējams ierakstīt tikai vienreiz mūžā.

Labākās dziesmas: "Outer Space", "Marz" un "Silver Platter Club".

Izdošanas datums - 19.04.2010.