James «Hey Ma»

(Mercury)

9/12

Nekad neesmu bijis ļoti liels «James» mūzikas cienītājs, vienkārši neesmu bijis pazīstams ar visiem grupas studijas albumiem. Kaut kur no pusaudža gadiem apziņā aizķēries «Sit Down» un 1991. gada lieliskais singls «Born Of Frustration», kura piedziedājums vēl joprojām uzjundī asociācijas ar vēlāk tapušo «Prāta Vētras» dziesmu «Mans draugs», vēlāk par vienu no klausītākajām 90. gadu vidus kasetēm kļuva grupas 1993. gada plate «Laid», arī eksperimentālais Braiena Īno (Brain Eno) producētais «Wah Wah» un tas arī viss, ja neskaita radio spēlētos vēlīnos grupas hitsinglus. 90. gadu otrajā pusē grupas līderis Tims Būts (Tim Booth) manā uztverē bija kļuvis par tādu kā pusBono...

Lai aizlāpītu dažus baltos caurumus savā fonotēkā, jaunā studijas albuma «Hey Ma» gaidās atkārtoti pārlasīju grupas biogrāfiju, izskrēju cauri visiem 80. gadu ierakstiem, to skaitā vēl Tonija Vilsona «Factory Records» izdotajiem pirmajiem EP. Izrādās, «James» bija nepieciešami 10 gadi, lai kļūtu par patiesi lielu grupu, jo tikai 1991. gadā, divus gadus pēc 7 minūšu garās «Sit Down» singla atkārtotas pārizdošanas radio draudzīgā garumā, dziesma uzšāvās Apvienotās Karalistes singlu topa 2. vietā, piekāpjoties tikai modelim un dziedātājam Česnijam Houksam (Chesney Hawkes) ar «The One And Only» (atceraties vēl tādu blondu jaunekli?).

90. gados grupas savdabīgais, perkusijām bagātais skanējums kļuva eksperimentālāks, ambientāks, kulminējot, manuprāt, grupas spēcīgākajā ierakstā «Laid» (diezgan jau subjektīvs vērtējums, atzīstu). Tieši pie veiksmīgās «Laid» formulas šajā 2008. gadā «James» ir atgriezušies jaunajā platē «Hey Ma» (stilistiski gan viņi nekad nav īpaši mainījušies), ko iemūžinājuši Varsī pilī Ziemeļfrancijā. To producējis Lī Beikers (Lee «Muddy» Baker), kas atbildīgs arī par Būtsa soloierakstiem. Vīri albuma vajadzībām esot sacerējuši 120 jaunas dziesmas un tikai 11 no tām atlasījuši plates vajadzībām. Un pareizi darījuši, jo kopumā «Hey Ma» ir izdevies «atgriešanās» albums, par kuru noteikti būs sajūsmā grupas visuzticamākie fani.

Jauno disku ievada brīnišķīgais «Bubbles», visticamāk, apzināti radot asociācijas ar «Laid» ievadošo «Out to Get You», interesanti, ka Tima Būtsa balss un dziedāšanas maniere nav būtiski mainījusies kopš 80. gadu sākuma. Sekojošā tituldziesma «Hey Ma» ir, manuprāt, viena no plates jaudīgākajām dziesmām, tās pamatā dunošas bungas, pūtēju grupa un līdzi dziedams «Ou oo» piedziedājums. Arī «Waterfall», neskatoties uz mazliet pārkompresētām (protams, producenta pirksts) bungām, ir klasisks «James». «Oh My Heart» savukārt domāta visiem dziesmas «She's A Star» cienītājiem - tā pati slide ģitāra, līdzīgs ritms un aranžējums. «Boom Boom» (arī «72») dejiskais bīts atgādina, ka «James» dzimtā pilsēta ir Mančestra un arī «James» bijuši daļa no tā dēvētās «madčestras» kustības. «Semaphore» ir grupai raksturīga tradicionāla liriska atkāpe. Pārliecinošs ir arī albuma pirmais singls «Whiteboy» (audio).

Saturiski Būts kā vienmēr ir mazliet politisks, skarot 11. septembra teroraktu tematiku un vispārīgas globālas tēmas.

Jāpiebilst, ka arī grupas jaunā albuma provokatīvais vāciņš, kur uz vāka redzams bērniņš, kas sniedzas pēc šaujamieroča, sākotnēji izraisīja pretrunīgas reakcijas, to atteikušies publicēt vairāki mediji un tas arī atbaidījis vairākas konservatīvi noskaņotas reklāmas aģentūras. Taču grupa palikusi pie sava un albuma vāciņu nav mainījusi.

Ja platē būtu kaut viens «Sit Down», «Born of Frustration» vai kaut vai «Getting Away With It (All Messed Up)» līmeņa megahits, tad plates vērtējums būtu vēl mazliet augstāks. Manuprāt, visas dziesmas ir tiešām lieliskas, taču pietrūkst šis viens ekstra uzrāviens, viens solītis līdz izcilībai. Bet kopumā, protams, veiksmīga atgriešanās.

Izdošanas datums - 07.04.2008.