Ņujorkas instrumentālā elektroindī duets «Ratatat» laiž klajā otro studijas plati «Classics».
Ratatat «Classics» (2)
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Ratatat «Classics»
(Domino)
9/12
Ir ieraksti, kas savā būtībā nav izcili, pat viduvēji, taču, noliekot tos pareizajā vietā un laikā tie iegūst kādu papildus vērtību. Tieši tā, manuprāt, varētu raksturot «Ratatat» mūziku - kamēr vēl karsts, tikmēr vēl ļoti baudāms un galvenais - svaigs.
Ņujorkas multiinstrumentālists un programmētājs Evans Masts (Evan Mast) un ģitārists Maiks Strouds (Mike Stroud) pirmos ierakstus (tolaik puiši sevi dēvēja kā «Cherry») mājas studijā veica jau 2001. gadā, paralēli grafiskā dizaina darba pienākumiem, tapa interesantas elektroniskas kompozīcijas. 2003. gada nogalē tika mainīts nosaukums uz «Ratatat» un pašu izdevniecības «Audio Dregs» paspārnē izdoti pirmie skaņdarbi. Seko koncerti ar Franz Ferdinand un Interpol, līgums ar «XL Records» un debijas plate «Ratatat».
Atceros pirms diviem gadiem, kad saskāros ar «Ratatat» pirmo albumu, īsti nespēju definēt nedz to, kas tur skan, nedz arī savu attieksmi, šogad pēc nejaušām atkārtotām klausīšanās sesijām sāku sevi pieķert pie domas: «Sasodīts! Vietām ļoti labs!».
Ja ievadošais «Montanita» izskan kaut kur pa vidu starp Manitoba un Four Tet gaisīgajām noskaņām, tikai dekoratīvi un neuzbāzīgi iestarpinot grupai raksturīgo divbalsīgo elektronisko ģitāras tēmu, tad sekojošais «Lex» ir fantastisks 21. gadsimta diskopanka instrumentāls paraugs ar patosa pilnu, teju vai no kādas krievu tautasdziesmas aizgūtu melodiju. Strouda ģitāras spēle ir «Ratatat» galvenā atšķirības zīme - barokāli nošu intervāli, slaidģitāra u.c. štrihi. Strouda ģitāras tēmas papildina Masta taustiņu motīvi (ērģeles, stīgu imitācijas) un hiphopa un deju bīti.
Pēc nedaudz monotonā indī hita «Gettysburg», seko plates augstākā virsotne - «Wildcat», ko savdabīgā veidā jau simbolizē arī diska vāciņš, proti, rēcoša pantēra. Varbūt tas izklausās nedaudz dīvaini, taču šāds lielā kaķa semplēts rēciens ir skaņdarba galvenais āķis, ko papildina kustīgs bass un dažādas ģitāras iespēles.
Kopumā ļoti laikmetīgs un svaigs ieraksts, kas iespējams var sākotnēji atgrūst ar drīzāk 70. gadu glemrokam raksturīgām ģitārām, bet - ja aprod un pieņem, tad noteikti viens no gada vērtīgākajiem albumiem.
Izdošanas datums: 22.08.2006.