The Long Blondes "Couples" (Rough Trade) 9/12

Katrai jaunai grupai, kuras debijas albums guvis labus panākumus, vienmēr jāsaskaras ar "otrā albuma sindromu", proti, grupa nonāk izvēles priekšā - radīt veiksmīgu pirmā albuma līdzinieku, to kvalitatīvi uzlabojot, vai doties nezināmajā, jaunu eksperimentu meklēšanā. Šī izvēle katrai mūziķu apvienībai ir atšķirīga, kaut, protams, no mūzikas biznesa viedokļa drošākais ir pirmais variants, eksperimentus atstājot trešajam vai ceturtajam albumam (kā to izdarīja "Radiohead"). Spilgts 1. varianta veiksmīgs piemērs ir grupa Arctic Monkeys, kura vienu aiz otra izšāva divus līdzvērtīgus un stilistiski tuvus albumus un būtiski nostiprināja savas pozīcijas. Savukārt The Futureheads otrais, daudz eksperimentālākais albums tomēr uzskatāms par neveiksmīgu... priecē, ka ar trešo plati The Futureheads atgriezušies pie dinamiska un vitāla postpanka.

The Long Blondes gadījumā otro plati, kas seko simpātiskajai 2006. gada drīzāk jāierindo pie otrā scenārija, proti, ar "Couples" grupa devusies eksperimentu virzienā, taču, manuprāt, šie eksperimenti ir izdevušies.

Tiesa, platē nav neviena tik lipīga indīgrāvēja kā debijas albuma "Once And Never Again" vai "Giddy Stratospheres", taču kopējais plates skanējums ir konceptuālāks un muzikāli krāsaināks.

Plates pirmais singls - piecu minūšu garais "Century" - īsti neatbilst singla formātam, tas drīzāk ilustrē The Long Blondes jauno skanējumu, kurā sakausēts 80. gadu sākuma Blondie disko, Alisnes Goldfrapas un Keitas Bušas dziedājums un Hot Chip raksturīgās elektroniskās dekorācijas. Keitas Džeksones (Kate Jackson) balss dziesmas laikā vairākkārt tembrāli izmainās, brīžiem ņemot augstas, brīžiem zemas notis, tam visam pa vidu pavedinoši čukstot. Sekojošais "Guilt", kas dzirdams vēl grupas agrīnajos demoierakstos, ir, manuprāt, plates spēcīgākais skaņdarbs un droša izvēle nākamajam singlam. Skaņdarbs turpina "Century" iesākto 80. gadu elektrodisko, taču dziesmas melodija ir daudz radiodraudzīgāka un vieglāk nolasāmāka.

Albuma titulskaņdarbs "Couples" ir tradicionāls indī, kuram diemžēl pietrūkst vienas svarīgas detaļas - piedziedājuma. "I Liked The Boys" ("When I was young/I liked the boys/When I was young/You were my boy") jau ir niknāks, ģitārorientēts disko, savukārt ar pancīgo "Here Comes The Serious Bit" grupa pieliek punktu albuma roka daļai.

"Round The Hairpin" ir hipnotisks 80. gadu Cocteau Twins ("Head Over Heels" vai "Garlands") noskaņu skaņdarbs, savukārt ēteriskais, mazliet soulorientētais "Too Clever By Half" brīnišķīgi izceļ Džeksones balss nianses, radot asociācijas ar amerikāņu disko mūzikas izdevniecības "Italians Do It Better" mākslinieku

Turku izcelsmes dīdžejs un šīs plates producents Erols Alkans (Erol Alkan), kas strādājis ar Late Of The Pier un Mystery Jets, savas elektroniskās mūzikas zināšanas demonstrē lieliskajā "Nostalgia" - "That was then and this is now/That was just nostalgia". Plati noslēdz roķīgais "I''m Going To Hell", manuprāt, lieks skaņdarbs... "Nostalgia" tomēr būtu labāks noslēgums.

Izdošanas datums - 07.04.2008.