Gemma Hayes "The Roads Don''t Love You" (Source) 8/12

Kopš tā laika simpātiskā dziesminiece ir klusējusi veselus trīs gadus, šķiet, vienīgais viņas uznāciens bija Magnet albumā ar jaunklātu versiju dziesmai "Lay Lady Lay". Ja mākslinieces debijas albums bija melodisks indīpopa ieraksts, kurā dominēja elektriskās ģitāras, tad jaunajā veikumā Džema pievērsusies daudz popsīgākam skanējumam.

Mūzikas kritiķi pirms trijiem gadiem, protams, Džemai piešķīra jaunās Džonija Mitčelas uzlīmi, taču pati māksliniece toreiz apgalvoja, ka ir ietekmējusies drīzāk no My Bloody Valentine un Lush.

Tik tiešām My Bloody Valentine shoegaze piesitiens, tiesa, popsīgā formā, ir jūtams arī jaunajā "The Roads Don''t Love You", īpaši jau topošajā singlā "Happy Sad", kur fonā Džema izmantojusi klasisku MBV vokālo štrihu.

Pēc debijas albuma izdošanas māksliniece devusies uz Losandželosu, kur sākusi meklēt jaunā albuma pavadošos mūziķus un producentus. Rezultātā ar bundzinieku un producentu Džoiju Varonkeru (Joey Waronker), kas savulaik strādājis ar R.E.M., Beku, Polu Makartniju u.c. sācies darbs pie jaunām dziesmām. Diemžēl iznākums ir perfekti noproducēts un ļoti amerikānisks (sliktā nozīmē) albums, kaut gan, iespējams Džemai veiksies tieši Amerikas mūzikas tirgū.

Debijas albuma indī aizmetņi jaunajā platē pārvērtušies teju vai Šerilas Krovas un "The Corrs" popmūzikas paraugos, taču, neskatoties uz perfekto (pat garlaicīgo) pieeju dziesmu ierakstam, Džemas dabiskais šarms tomēr kompensē skanējuma ziņā tradicionālo ierakstu.

Izdošanas datums 31.10.2005.