Pacietīgi noklausījos no sākuma līdz beigām Metallica vīru jaunāko veikumu un pie sevis nodomāju - vai tiešām tā arī nekas nemainīsies? Skaņdarbs pēc skaņdarba nemainīgā pulsējošā ritmā, bez ierastajiem ģitāras solo un savdabīgajiem bungu brekiem, pilnīgi neko saturisku nevēstoši teksti – liels tukšums.
Metallica «St. Anger»
(Elektra)
1/12
Mākslinieki centušies mainīt savu skanējumu un pielāgoties 90. gadu otrās puses rokmūzikas tendencēm, izmantojot fūzētu basģitāru, augsti uzskaņotu solobungu – gluži pēc Korn family grupu parauga, tomēr tas diemžēl nācis grupai tikai par sliktu. Manuprāt, arī tehniski Metallica centusies ieviest jaunas tendences ieraksta procesā un tā galējā apstrādē, iespējams, ka uzklātas segas efekts pastiprinātājiem ir kāds apzināts producentu solis, lai mulsinātu klausītāju?
Lai arī grupa ar savu vēsturi iedveš milzīgu cieņu un ar savas daiļrades agrīno posmu jau sen ierakstījusi savu vārdu rokmūzikas zelta fondā, tomēr nepamet sajūta, ka ir laiks beigt... diemžēl arī izbijušais Ozija (Ozzy Osbourne) pavadošās grupas basģitārists Roberts Truhiljo (Robert Trujillo), kas pievienojies Hetfīldam, Ulriham un Hametam, neko īpaši interesantu nedemonstrē.
Mākslinieki tik ļoti uztraucās par internetā pieejamajām jaunajām grupas dziesmām, ka varbūt tam tiešām bija kāds iemesls, proti, ka daudzi pēc pirmās noklausīšanās reizes grupas failus vienkārši izdzēsīs un pabrīdinās citus...
Izdošanas datums 06.06.2003.
