Dzimis aukstā kara slepenībā un pastāvējis Padomju Savienības kosmisko iekarojumu triumfa un sakāves brīžos, Baikonuras kosmodroms šogad atzīmē 50 gadus.
Baikonour "For the Lonely Hearts of the Cosmos" (Domino) 8/12
Protams, diez vai Žanam Emanuelam Krīgeram (Jean-Emmanuel Krieger), plašāk pazīstamam ar muzikālo segvārdu "Baikonour", ir kāds sakars ar slaveno kosmodromu no kura pacēlās pirmais pavadonis un pirmais cilvēks kosmosā. Tomēr kosmosa tēma Krīgeram ir ļoti tuva, par to liecina viņa debijas plate "For the Lonely Hearts of the Cosmos".
Pats Krīgers nenāk gan no Kazahstānas, bet no Versaļas pilsētas Francijā un savā mūzikā acīmredzami aizraujas gan ar 70. gadu elektroniskās mūzikas pionieru darbiem, gan ar vācu krautroku. Manuprāt, plati varētu raksturot kā Neu, Trans Am un Clinic hibrīdu. Instrumentāli elektroniski bezritma sintezatoru eposi mijas ar dinamisku un vienkrāsainu krautroka pulsējošo ritmu, bungas, starp citu, ierakstītas dzīvajā (bundzinieks: Lee Adams).
Plates virsotne, manuprāt, ir trešais skaņdarbs "Proto-coeur", kas iesākas ar ģitāras motīvu a la "Clinic" un "Joy Division", apaug ar planējošiem sintezatora tembriem, brīžiem iezogoties pat Žana Mišela Žāra skaņu pasaulē. Seko atkāpe ar "sakropļotu" ritmu un klavierēm, ritms pazūd ... pauze, un skaņdarbs atgriežas sākotnējās izejas punktā.
Starp pilnvērtīgām četru minūšu kompozīcijām atrodamas elektroniskas, pat kosmiskas skices, taču kopumā albums nespēj tā īsti pacelt spārnos un lidojums kosmosā šoreiz būs jāatliek līdz nākamajam "Baikonour" ierakstam.
Izdošanas datums 06.05.2005.
