"The Ordinary Boys" ir četri puiši no Braitonas, kas savu nosaukumu aizguvuši no Moriseja dziesmas “Viva Hate”. Nav pagājis vēl gads kopš debijas ieraksta, un puiši mums piedāvā pavisam jaunas dziesmas.
The Ordinary Boys "Brassbound" (B-Unique) 8/12
Britu mūzikas prese jau paspējusi nežēlīgi saplosīt grupas jaunāko veikumu, apsūdzot "The Ordinary Boys" oriģinalitātes trūkumā un vienkāršajā dziesmu un skaņu izvēlē ... bet "Vienkāršie zēni" jau tāpēc ir vienkārši - tā ir viņu būtība un viņu trumpis. Manuprāt, grupas pagājušā gada veikums “Over the Counter Culture” bija lielisks, neskatoties uz uzkrītošajām atsaucēm uz britpopa zelta laikiem, un arī šis ieraksts, kas nosliecas vairāk ska virzienā, ir vitāls un pozitīvi uzlādēts.
Savulaik Einšteins teicis, ka zagšana no viena avota ir plaģiāts, savukārt zagšana no vairākiem informācijas (mūzikas) avotiem ir pētījums. Domāju, ka "The Ordinary Boys" pieder pie otrajiem, raugi, platē sakausēti agrīnie "The Specials" un "Madness" (īpaši aktuālajā singlā "Boys Will Be Boys"), postpanka ikonas "The Jam" un Elviss Kostello (solista Sema Prestona balss ļoti atgādina agrīno Kostello), kā arī britpopa vēsmas un visuresošais Morisejs.
Plates virsotne, manuprāt, ir 1968. gada grupas "Locomotive" vasarīgās dziesmas "Rudi’s In Love" kaverversija, kas ieturēta vidējā ska ritmā ar hallētu vokālu un pūšamo instrumentu grupu fonā. Ska atsauces turpinās singlā "Boys Will Be Boys", kur kā viesmākslinieks pieaicināts Rankin’ Junior no leģendārās ska apvienības "The Beat". Pankroka piesitiens īpaši jūtams "The Clash" ietekmētajā "Life Will Be The Death of Me", kas izklausās kā mazliet pārveidots "I Fought The Law".
Vēl jāpiebilst, ka janvārī vecā bundzinieka Čārlza Stenlija (Charles Stanley) vietā stājās Saimons Goldrijs (Simon Goldri). Kopumā kvalitatīvs britu mūzikas paraugs no zēniem, kas vēl nav pārkāpuši pusaudžu vecuma slieksni. No viņiem nākotnē var gaidīt tiešām lielas lietas.
TVNET CD apskats:
Izdošanas datums 20.06.2005.
