Nesen noskatījos savulaik izslavēto dokumentālo filmu par britpopa zelta gadiem "Live Forever", tās galvenie varoņi brāļi Galaheri, Deimons Albarns, Džarvis Kokers u.c. dalās savās atmiņās par 90. gadu vidus antiamerikānisko britpopa vilni un tā ietekmi uz britu popkultūru, modi, kino un politiku.
The Divine Comedy "Absent Friends"
(Parlophone)
9/12
Diemžēl filma attainoja tikai atpazīstamākos tā laika muzikālos notikumus un personas, aizmirstot par Tha Charlatans, The Bluetones, SFA un, protams, The Divine Comedy.
Divine Comedy, tāpat kā Pulp un Džarvis Kokers, tikai nejaušības dēļ nokļuva britpopa slavas virsotnē, pirms tam radot virkni mazāku ievērību guvušu skaņu ierakstu. Nīls Henons (Neil Hannon), kas būtībā vienpersoniski vada The Divine Comedy, sākotnēji 80. gadu beigās vēlējies sekot R.E.M. pēdās, taču tikai ar 1996. gada "Cassanova" plati viņš gūst lielos panākumus.
1999. gadā tika izdots The Divine Comedy labāko dziesmu apkopojums, kurā viens pēc otra seko izcili, labi atpazīstami popmūzikas klasiski hiti – „National Express”, „Generation Sex”, "Everybody Knows (Except You)", "Becoming More Like Alfie" un daudzi citi. Šogad Divine Comedy, nu jau citas mūzikas izdevniecības paspārnē, laiž klajā jaunu studijas veikumu „Absent Friends”, kas, manuprāt, ir apsveicama atgriešanās pie grupas labākajiem skaņdarbiem.
Plate ir solīds popmūzikas paraugs ar Frenka Sinatras un Skota Volkera cienīgām kompozīcijām („Charmed Life”, „Sticks and Stones”), ko pavada stīgu orķestris un kāds franču akordeons. Albuma lipīgākais skaņdarbs „Come Home Billy Bird” ir stāsts par kādu aizņemtu uzņēmēju, kurš, pārvarot dažādus ikdienas šķēršļus, tomēr paspēj uz dēla futbola spēli. Vairākas dziesmas, kā liecina plates nosaukums, veltītas Henona esošiem un vairs neesošiem draugiem, to starpā Oskaram Vaildam, Stīvam Makvīnam un pat sunītim Laika, kuram veltīta pat atsevišķa tēma – "Laika’s Theme".
Izdošanas datums 29.03.2004.
