Kā no skaidrām debesīm pagājušās nedēļas sākumā Oksfordas kvintets "Radiohead" izziņoja jaunā albuma izdošanu. Turklāt izziņotais datums nebija vis kāds marta, aprīļa vai vasaras mēnesis (kas ierasta prakse - laicīgi izziņot albumu), bet tās pašas nedēļas 19., vēlāk pat 18. februāris.
Radiohead "The King of Limbs"
(XL)
8/12
Lieki piebilst, ka "Radiohead" pilnībā paši kontrolē savus radošos procesus. Tieši tas ir galvenais iemesls, kāpēc grupas astotais studijas albums netika pirms laika nopludināts globālajā tīmeklī, - Toms Jorks un kompānija savas jaunās dziesmas vienkārši nebija izlaiduši no rokām. Visticamāk, tikai tagad grupa savus ierakstus nosūtījusi uz rūpnīcu, kur līdz 9. maijam būtu jāsagatavo albuma "The King of Limbs" taustāmā - limitētā "avīzes" versija, no kuras, to atverot, "birtu ārā visādi krāmi", kā izteicies pats Jorks.
CD un vinila formātā jaunais albums Ziemeļamerikā "TBD Records" apgādā tiks izdots 29.martā, dienu agrāk visur citur pasaulē.
Pirmo reizi jauno albumu noklausījos piektdienas vakarā, un pirmais iespaids, kas bieži vien ir visprecīzākais, - eksperimentāls, hipnotisks ieraksts, kas dod atsauces uz Jorka soloalbumu un "Radiohead" plati "Kid A".
Pēc 2007. gada "In Rainbows" albuma, kurā grupa bija izvairījusies no tradicionālas dziesmu uzbūves formulas, likās, ka beidzot vīri atgriezīsies pie izteiksmīgiem Džonija Grīnvuda ģitāras rifiem un nosacīti radiodraudzīgām melodijām, taču nekā...
"The King of Limbs" ir vēl viens solis pretī eksperimentiem.
No Grīnvuda ģeniālās ģitārspēles šeit nav gandrīz nekā, arī visas astoņas kompozīcijas koķetē ar dažādām ambientām, elektroniskām dabstepa un krautroka dekorācijām, kādas nelielās devās bija albumā "Kid A", taču pārsvarā, citos gadījumos, bieži vien pildīja b-pušu funkcijas agrīnajiem grupas singliem.
Jauno plati producējis Naidžels Godrihs (Nigel Godrich), un tā iedvesmas avots ir kāds tūkstoš gadus vecs ozols, kas atrodas Viltšīras grāfistes Severneika mežā (Savernake Forest) netālu no "In Rainbows" plates ierakstu studijas. Grupas dalībnieki kopīgi nofotografējušies pie minētā koka un publicējuši foto savā mājas lapā.
Kā komentējis ilggadējs grupas draugs un albuma vāku mākslinieks Stenlijs Donvuds (Stanley Donwood),
jaunās plates estētiku ietekmējuši dažādi Ziemeļeiropas pasakās un mītos atrodami tēli, kas mitinās mežos.
Varbūt tādēļ arī šis "avīzes" koncepts - papīrs taču arī tiek ražots no kokmateriāliem.
Vienīgais jaunā (starp citu, ne viss ir jauns, kā vēlāk noskaidrosim) muzikālā materiāla skaņdarbs, kurš, manuprāt, ir kas svaigs grupas skaņu paletē, ir ievadošais "Bloom", kas balstās uz džezīgu, "tortoisīgu" ritmu, hausmūzikai raksturīgu sintezatora akordu maiņu un "drounīgu" klavieru motīvu, kurš caurvij visu skaņdarbu. Arī Jorka balss ("Open your mouths wiiiiiiiiiiide") apstrādāta netipiski agrīnajiem ierakstiem - tā tiešām izklausās, it kā būtu ierakstīta dziļi mežā. 12/12
Sekojošais "Morning Mr Magpie" arī ir lielisks. Tā pamatā kustīgs ģitāras flažolets, kas tikpat labi iederētos kādā "The Dylan Group" vai "Mice Parade" viegla džeza ievirzes postroka platē. Interesanti, ka šīs dziesmas akustiskā versija pirmo reizi atskaņota 2002. gadā (skat. resursus).
Rodas loģiski jautājumi - kāpēc šis 2002. gadā tapušais skaņdarbs netika iekļauts 2003.gada "Hail To The Thief" albumā un kāpēc tas tikai tagad izturējis pārbaudi un iekļauts platē deviņus gadus vēlāk? Cik kreatīvi pēdējos gados ir "Radiohead", kāda vispār ir vīru radošā veselība?
Viens no skaņdarbiem, kas paslīd gar ausīm, arī pēc vairākām klausīšanās reizēm ir sekojošais "Little By Little". Viss šajā kompozīcijā šķiet dzirdēts jau agrāk. Interesanti vokālie eksperimenti dzirdami ritmiskajā "Feral", taču arī šis skaņdarbs vairāk ir kā muzikāla skice, epizode...
Par vienīgo nosacīto "hitu" albumā var dēvēt kopā ar Garta Dženingsa (Garth Jennings) režisēto video publiskoto "Lotus Flower", kurā Jorks, šķiet, falseta dziedāšanā sacenšas ar pašu Prinsu. Seko divas liriskas kompozīcijas, kuras, atvainojiet, uzdzen tikai miegu ... katrā ziņā tās ne uz pusi nav tik izcilas kā "Videotape" (no "In Rainbows") vai "How to Disappear Completely" (no "Kid A").
Savukārt noslēdzošais "Separator", manuprāt, ir viens no neizteiksmīgākajiem albuma nobeigumiem grupas vēsturē.
Protams, kopumā "Radiohead" radījuši kvalitatīvu ierakstu, taču, visticamāk, šis albums aizmirsīsies ātrāk, nekā varētu likties, un pasūtītā "avīze" ar iedzeltējušajām lapām ātri vien zaudēs savu publicēto ziņu aktualitāti.
Interesanti, ka grupas fani dažādos forumos sākuši izvirzīt teoriju, ka šis ir tikai pirmais no diviem jauniem grupas albumiem. Par to norāda albuma numerācija "TKOL1", kurai, loģiski, varētu sekot "TKOL2".
Izdošanas datums - 18.02.2011.
