Blur varētu būt viena no 90. gadu atpazīstamākajām britu grupām, katrā ziņā Blur mūzika un vizuālais tēls precīzi ilustrē 90. gadu mūzikas attīstības tendences.
Blur "Think Tank" (Virgin) 8/12
Sākuši kā Stone Roses un The Charlatans ideju turpinātāji, Blur, mainot muzicēšanas manieri, drīz iegūst milzīgu popularitāti un virkni sekotāju, ko mūzikas kritiķi veikli paspēja nodēvēt par britpopa kustības sākumu. Protams, neizpaliek konflikts ar brāļiem Noelu un Liamu 90. gadu vidū, pēc kura grupa pievēršas vairāk lo-fi eksperimentiem un atšķirībā no Oasis veiksmīgi startē Amerikas mūzikas tirgū.
Šogad grupa ir atgriezusies ar jaunu plati un diemžēl bez talantīgā ģitārista Greiema Koksona (Graham Coxon), kas īsi pirms albuma izdošanas pameta Blur. Patiesībā, grupas pamatu visus šos gadus veidoja tieši Koksona un solista Deimona Olbērna (Damon Albarn) radošā sadarbība, kuras trūkums diemžēl jākonstatē jaunajā platē "Think Tank". Tikai atsevišķās albuma vietās dzirdama Koksona ģitāra, ko būtībā nekas arī neaizstāj.
Protams, albums, tāpat kā grupas iepriekšējais ieraksts "13", ir pilns dažādu interesantu muzikālu eksperimentu, īpaši gribētu izcelt kompozīciju "Jets", kur noslēgumā dzirdama saksofonista Maika Smita (Mike Smith) solo iespēle, tomēr tas izklausās, manuprāt, nepilnīgs un nepiepildīts.
Katrā ziņā albumā vairāk nav saklausāmi tādi slaveni ģitāras rifi kā „Beetlebum”, „Coffe & TV”, „Song 2”, „Parklife” u.c.; to vietā skan pašķidri taustiņinstrumenti un gaudulīgs Olbērna vokāls.
Kopumā plate ir interesanta un klausāma un no koncepcijas viedokļa varbūt pat labāka par „13” un „Great Escape”, bet diemžēl nepamet sajūta, ka „Think Tank” varētu būt grupas pēdējais ieraksts, jo arī šo plati jau var vairāk uzskatīt par Olbērna solo ierakstu.
Izdošanas datums 06.05.2003.
