Pipas "Sorry Love" (Long Lost Cousin) 10/12

Kā man pastāstīja kolēģis, vārds "pipas" Spānijā nozīmējot "saulespuķu sēklas". Šoreiz, raksturojot muzikālo apvienību Pipas, jāsecina, ka Marka Pauela (Mark Powell) un solistes Lupes Fernadesas (Lupe Nunez-Fernandez) radošā darbība ir visai noslēpumaina - nekas daudz par viņiem nav zināms.

Pipas mēdz dēvēt par vienu no spilgtākajiem tvīpopa (twee pop) pārstāvjiem - vienkāršs indīpops ar infantilām melodijām, tekstiem un nedaudz amatierisku dziedāšanas manieri. Pateicoties "myspace" iespējām, šādas tvīpopa grupas šobrīd ir atrodamas biezā slānī, pie pazīstamākajiem vārdiem jāmin Call & Response, Club 8, Brittle Stars, Action Biker u.c.

Pipas, manuprāt, ir valdzinošākais šādas mūzikas piemērs, vēl joprojām nespēju atrauties no mūzikas atskaņotāja, kad sāk skanēt "Barbapapa" (skaņdarbs no 2002. gada albuma "A Cat Escaped"). Savā ziņā ģeniāls ir arī minētā albuma singla .

Jaunais albums "Sorry Love" seko 2004. gada īsajai platītei un pārizdotajam debijas ierakstam "Chunnel Autumnal". Patiesībā par īsajiem var dēvēt visus "Pipas" izdevumus, arī jaunais albums ir tikai 25 minūtes garš.

Platē iekļautas desmit dziesmas, no kurām kā singls izvirzīta "Riff Raff". Tomēr pēc 1000 noklausīšanās reizēm par maniem favorītiem kļuvuši šādi skaņdarbi: ievadošais "Basements", kas iesākas ar klavieru akordiem gluži kā no kāda Bērta Baharaha (Burt Bacharach) 60. gadu instrumentālā skaņdarba. "Yrrkdbk" ir vistuvākais ģeniālā "Barbapapa" radinieks, bet "Boxes" galvenais āķis ir harmonikas melodija uz sintezatora.

Arī visi pārējie skaņdarbi Lupes Fernadesas izpildījumā ir kā maiga vēja dvesma, kā cukuriņš pie tējas vai kā mantiņas Ziemassvētku eglītē.

Starp citu, 24. novembrī Pipas sniegs koncertu Tartu. Jābrauc!

Izdošanas datums: 04.09.2006.