Raidsabiedrības BBC aptaujas «Sound of 2011» ceturtās vietas ieguvējs, vēl viens «BRIT» skolas absolvents ir šis puisis - Džeimijs Vūns (Jamie Woon).
Jamie Woon «Mirrorwriting» (5)
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Jamie Woon «Mirrorwriting»
(Candent Songs / Polydor)
9/12
28 gadus vecais londonietis Vūns mūzikas presē tiek dēvēts par jauno dabstepa un elektrosoula sensāciju un tiek ievietots vienā asociāciju kastītē ar «The XX» un nesen TVNET Mūzika slejās aprakstīto 23 gadus veco Džeimsu Bleiku (James Blake).
No savas asociāciju vāceles varētu pievienot vēl britu elektroniskā soula izpildītāju Džeimiju Lidelu (Jamie Lidell), kurš arī labprāt lūpo pats savu vokālu (kā to varējām baudīt dzīvajā pirms pāris gadiem «Skaņu meža» koncertā) un popmūzikas superzvaigzni Džastinu Timberleiku, kura balss tembrs ir ļoti līdzīgs Vūnam.
Ilustrēt Džeimija Vūna skaņu paleti lieliski līdzēs arī tāds tehnikas brīnums kā «Loop Station» (cilpmašīna), kuru vēl pavisam nesen darbībā bija iespējams vērot ielu muzikanta «Dub Fx» koncertā «Sapņu fabrikā». Vai 2009.gadā, kad klubā «Depo» viesojās Austrālijas dziesminiece Evelīna Morisa (Evelyn Morris) jeb «Pikelet».
Dažādi lūppedāļi pēdējā laikā ļoti plaši tiek izmantoti gan roka (tie paši «Battles»), gan elektroniskajā mūzikā. Protams, šāda iepriekš ierakstītu fragmentu kārtošana mūzikā jau pazīstama kopš amerikāņu minimālista Stīva Reiha, vācu komponista Karlheinca Štokhauzena, Terija Railija agrīnajiem darbiem, taču jaunās tehnoloģijas (arī dažādas programmiņas telefonos) ir padarījušas šo lūpošanu par modes lietu.
Albuma centrālā ass un vienlaikus, manuprāt, labākais skaņdarbs ir ievadošais «Night Air»
, kuru daļēji producējis dabstepa lāpnesis Vils Bīvans (Will Bevan) jeb nu jau vairs ne tik noslēpumainais Dienvidlondonas projekts «Burial». «Night Air» (skat. video) ir patiesi smalks darbs no pirmās līdz pēdējai sekundei.
Pārējie skaņdarbi, kas seko «Night Air» lokomotīvei, ir kā preču vilciena vagoni - kāds pilnāks, kāds tukšāks. Brīžiem Vūna vokāls kļūst pārlieku tradicionāls un iebrien «Hurts» vai kāda komercializēta R&B teritorijā, radot viegli saldenu, pat salkanu pēcgaršu. Taču kopumā ieraksts ir rūpīgi nostrādāts, interesanti ir dažādi ielu un priekšmetu trokšņu sampli, kas pārveidoti bungu uzsitienos.
Izdošanas datums - 11.04.2011.