«Kill the Director» 2007. gadā bija viena no labākajām rokdziesmām. Arī puišu debijas albums «A Guide to Love, Loss & Desperation» kopumā bija gana simpātisks ... bet tad jāieraksta albumus numur divi...
The Wombats «Modern Glitch» (6)
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
The Wombats «Modern Glitch»
(14th Floor Records)
8/12
Otrais albums daudzām grupām ir bijis klupšanas akmens. Liverpūles trio «The Wombats» diemžēl arī nav izņēmums. Jo garāka pauze starp pirmo un otro plati, jo grūtāk... Protams, viens no priekšnoteikumiem ir pirmā albuma veiksme un panākumi, kas liek grupai pacelt kvalitātes latiņu augstāk. Diemžēl slava un saspringtais koncertu grafiks arī ievieš zināmas korekcijas mūziķu galvās...
«The Wombats» sava debijas albuma veicināšanas ietvaros koncertēja ļoti daudz, līdz pat spēku izsīkumam, kā atklāj intervijās grupas dalībnieki Metjū Mērfijs (Matthew Murphy), Dans Hagiss (Dan Haggis) un norvēģis Tords Overlands (Tord Øverland). Kad aktīvais koncertēšanas laiks bija aiz muguras, radās sajūta, ka iestājies tukšums, viss ir apstājies un grupa «ietriekusies ar galvu sienā».
Solists un dziesmu autors ar draudzeni pārcēlies uz Londonu, taču viņa pirmās sacerētās dziesmas izdevēji izbrāķējuši kā pārlieku smagas un grandžīgas (grunge). Starp citu, starp albumiem izdotais singls «My Circuitboard City» un tā pavadošais datorspēļu video, manuprāt, bija ļoti labs. Žēl, ka tam neatradās vieta jaunajā platē.
Lai tiktu uz «pareizā ceļa», Mērfijs nolemj atgriezties dzimtajā Liverpūlē, kur viņu sagaida vecie draugi, dzimtā iela un krogs. Tas palīdz, un rodas, grupas dalībnieku prāt, «The Wombats» labākās dziesmas.
Rezultātā jaunās dziesmas ir daudz sintētiskākas (daudz sintezatoru tēmas) un daudz dejiskākas («Walking Disasters» vispār izklausās kā «New Order»).
«Mēs šim jaunajam albumam piegājām no citas puses,» komentē bundzinieks Dans Hagiss. «Pirmais albums praktiski tika ierakstīts dzīvajā ar dažiem no jauna pārrakstītiem celiņiem, bet šoreiz mums bija daudz laika, lai eksperimentētu ar skaņu.»
Jauno «elektronisko grūvu» jau ieskicē albuma ievadošais, manuprāt, pablāvais «Our Perfect Disease», kuram seko viens no albuma spilgtākajiem skaņdarbiem «Tokyo (Vampires & Wolves)», kuru rotā elegantas 1980.gadu popmūzikas dekorācijas, kas balstās uz lieliskas fūzēta basa tēmas. Seko «Jump Into the Fog», kas, šķiet, ir labākā plates dziesma, atsaucot atmiņā kaut ko no «Built To Spill» labākajiem ierakstiem. Britpopa stīgu popbalāde «Anti-D» jau balansē uz robežas starp emocionālu patiesumu un bezgaumību -
«Please allow me to be your anti-depressant.
I too am prescribed as freely as any decongestant».
«Last Night I Dreamt» ir kaut kas starp Brendona Floversa un «Manic Street Preachers» episko poproku, bet «Techno Fan» ir solis klubu mūzikas virzienā...
Kaut kas man ļoti patika dziesmā «1996», kurā Mērfijs gremdējas aizgājušajos 1990.gados, taču blakus labām dziesmām albumā iekļautas arī izteikti vājas, piemēram, «Girls/Fast Cars» ar savu pastulbo piedziedājumu «I like girls, girls and fast cars
It's cheap and it's pathetic».
Kopumā jau lieliskas, lipīgas melodijas - hits aiz hita, taču brīžiem puiši pāršauj pār strīpu. Traucē arī biežā «klaksonīgā» ūjināšana...
Izdošanas datums - 25.04.2011.