Wild Beasts «Smother»

(Domino)

11/12

Ieraksts, kas tapis mēneša laikā netālu no Snovdonijas nacionālā parka Velsā, seko 2009.gada «Mercury» balvai nominētajiem «Two Dancers» un 2008.gada lieliskajai debijai «Limbo, Panto».

Nestrebšu karstu, taču man ir nopietnas aizdomas, ka beidzot esam sagaidījuši gada skaistāko mūzikas albumu. Vienu no skaistākajiem jau nu droši!

«Wild Beasts» ir kā Trojas zirgs,

ārēji šie četri bērnības draugi no 27 000 apdzīvotās mazpilsētas Kendelas izskatās kā ierindas hipsteri (šā vārda definīcija ir tik izplūdusi, ka zināmā mērā raksturo arī šo grupu, - aut. piezīme), taču, kad šis kara zirgs ir iekļuvis atskaņotājā, tas pilnībā atbruņo, tas sakauj un pakļauj.

Grupas pirmie divi ieraksti, kuru pamatā basģitārista Toma Fleminga (Tom Fleming) un īpaši vokālista/ģitārista Heidena Torpa (Hayden Thorpe) vokālu saspēle, bija lieliski. Savā pirmajā albuma apskatā grupas skanējumu raksturoju ar šādu formulu: Sparks + JJ72 + Delays + Antony & The Johnsons. Otrajā pie asociācijām pievienoju 1980.gados populārās skotu grupas «The Associates» solista Bilija Makenzija (Billy Mackenzie 1957 – 1997) balsi, taču tikai ar jauno albumu kā puišu muzikālās estētikas svarīgāko saistvielu sazīmēju leģendāros «Talk Talk» postroka ēras sākumu signalizējošos albumus («Spirit of Eden» (1988) un «Laughing Stock» (1991)).

Kā kādā intervijā atklāj mūziķi, nav bijis viegli spēlēt netradicionālu rokmūziku Kendelā - vietā, kur cits citu pazīst un vienīgās vietējās mūzikas grupas ir «Def Leppard» kaverversiju ansambļi. Torpa vecāki bieži jokodamies jautājuši, kad beidzot grupa ierakstīs kādu «normālu dziesmu».

Visi četri puiši kopš 2002.gada bija izveidojuši savdabīgu slēgtu apli, mūzikas grupu, kurā rada patvērumu no mietpilsoniskās un provinciālās mazpilsētas, kas uzspieda savus noteikumus un stereotipus. Vietējie viņus nesaprata, specifiskais Torpa falsets un dažādu literatūras klasiķu citāti, erotika, kas caurstrāvo dziesmu tekstus, cilvēkos radīja pretestību. Taču «Wild Beasts» nav snobi, nav arīdzan aristokrātu atvases ...

Tagad, kad puiši ir pārcēlušies uz dzīvi rosīgajā un darbīgi kūsājošajā lielpilsētas Londonas vidē, viņi atgriežas ar savu nesteidzīgāko ierakstu. «Smother» pirmais vēstnesis «Albatross» (skat. video) ir precīza plates ilustrācija - viegli elektroniski dekori, «Talk Talk» smalko bungu slotiņu piesitieni un ģitāru arpedžijas un, protams, viegli barokāls Torpa falsets.

Albumu ievada klavieru arpedžiju un pulsējoša basa «Lion's Share» («I take you in the mouth like a lion takes his game»), kuram seko «keitbušiskais» 1980.gadu estetizētais «Bed Of Nails», savukārt Fleminga dziedātais «Deeper» («The breakfast is all laid out/Waiting for you to arrive/The sun is rising/And going down again») ir smalks bungu, perkusiju un elektriskās ģitāras rifa celiņu kārtojums.

Rekomendēju!

Izdošanas datums - 09.05.2011.