Viens no ierakstu izdevniecības ECM pēdējo gadu neparastākajiem albumiem ir divu mūziķu radošais tandēms "Senderos".
Dino Saluzzi & Jon Christensen "Senderos" (3)
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Dino Saluzzi & Jon Christensen "Senderos" (ECM) 8/12
Pastāvīgie ECM "iemītnieki" - bandoneonists Dino Saluci (Dino Saluzzi) un bundzinieks Jons Kristensens (Jon Christensen) studijā satikušies pēc ECM producenta Manfreda Eihera (Manfred Eicher) ieteikuma. Saluci jau sen bija plānojis ierakstīt atsevišķu soloalbumu, taču pēc tikšanās ar perkusionistu Kristensenu atmeta šo domu. Tā tapis 14 skaņdarbu ieraksts, kurā tikai četras kompozīcijas var uzskatīt par Saluci solonumuriem.
Pirmais, kas šo akordeona dzimtas instrumentu (bandoneonu) aizveda līdz akadēmiskās mūzikas lielajai skatuvei, ir Argentīnas tango meistars Astors Pjacolla. Saluci seko Pjacollas pēdās, eksperimentējot ar instrumenta plašajām iespējām. Viens no plates skaistākajiem un emocionālākajiem ir "Alla en los montes dormidos", kur 70 gadus vecais vīrs klusi iedziedas līdzi skumjajai melodijai.
Brīžiem gan Jona Kristensena dinamiskās bungu iespēles izjauc to trauslo, reliģiski apcerīgo bandeona spēli, taču kopumā savdabīgais instrumentu tandēms nostrādā. Saluci vairākkārt uzsvēris, ka viņa mūzika nav izredzētiem mūzikas intelektuāļiem, drīzāk tā runā par vienkāršām un saprotamām emocijām. "Senderos" var uzskatīt par gluži vai Marsela Prusta esošā brīža ilustrējumu, spontānu radošo sadarbību, ko otrreiz atkārtot vairs nebūtu iespējams.
Izdošanas datums 19.04.2005.