Lady Gaga "Born This Way"

(Interscope Records)

8/12

Manifests! Tieši tāds ir šis 25 gadus vecās Stefānijas Džermanotas jeb Lēdijas Gāgas jaunais studijas darbs. Ja mākslinieces debija "The Fame" (2008. g.) bija vienkārši veiksmīga deju un ballīšu mūzikas plate ("Just Dance" vēl joprojām, manuprāt, ir viens no labākajiem pēdējo gadu debijas singliem popmūzikā), tad "Born This Way" atklāj daudz sarežģītāku tēmu loku, sākot ar reliģiju, beidzot ar feminisma un seksuālo minoritāšu jautājumiem.

Lady Gaga "Born This Way" live

Albumu caurstrāvo daudzas Gāgai tuvas tēmas - sekss, kristietība (vairāki gadi pavadīti katoļu skolā) un ar to saistītie fetiši, moči, politika u.c.; tas viss tiek pasniegts angļu, franču, spāņu un pat vācu valodā ("Scheiße").

Arī muzikāli Gāga pamatīgi atrāvusies no sava pirmā albuma, gandrīz galīgi atteikusies no R&B un hiphopa dekorācijām un devusies avangardiska tehno roka virzienā, sakausējot vienā veselā 1990.gadu eirodensu, ABBA's cienīgus piedziedājumus, roku un elektroniku. Kā producenti albumam pirkstu pielikuši DJ Snake, DJ White Shadow, RedOne, Clinton Sparks u.c.

Par Gāgas tērpiem un krāšņajiem videoklipiem vispār ir atsevišķs stāsts -

dziedātāja popmūzikā ir atgriezusi izdomu un kiču, kuram tagad cenšas turēt līdzi visas pārējās popdīvas,

sākot ar Bejonsē, beidzot ar Kailiju Minogu.

Lay Gaga "Born This Way". Foto: Publicitātes foto

Tradicionāli albumu noklausījos no A līdz Z, atzīmējot par katru dziesmu kādas pirmās prātā ienākušās pārdomas, asociācijas un beigās arī vērtējumu. Manuprāt, plates spēcīgākais skaņdarbs tomēr ir albuma otrais izskanējušais singls "Judas" ("Jūda"), kura 37. sekundē līdz ar pirmo pantu muzikāli atveras albuma kopbildes papildu dimensija. Tā ar savu nesošo basa līniju un bītu notriec no kājām un atgādina, kāpēc šī māksliniece spējusi uzrunāt miljonus visā pasaulē. Dziesmā ir vairāki noskaņojumi - drāma, spriedze, melodisks, pacilājošs piedziedājums teju vai "Ace of Base" garā, agresīvs pants, teju reliģiska grēku nožēlošana, ko beigās paspilgtina simbolisks, bībelisku motīvu estētikā veidots pašas Gāgas līdzrežisēts video.

1990.gadu eirodensa estētika jūtama vairākās albuma dziesmās; ievadošajā "Marry The Night" (kaut kas no "Haddaway"), arī "Hair", kas droši varētu startēt kādā no Eirovīzijas konkursiem. Mūsdienīgi elektronikas dekori saklausāmi "Government Hooker", kas varētu būt paātrināts Aphex Twin "Window Licker", viegli gotiskajā, tumšajā un episkajā "Highway Unicorn (Road to Love)" vai franču tehno krāsās mālētajā dziesmā "Heavy Metal Lover", kuras piedziedājums mazliet atgādina kaut ko no mūsu pašu Ilzes Kalves un grupas "Pamatinstinkts" repertuāra.

Ir arī roks. "Electric Chapel" ir pirmā dziesma, kas iesākas ar elektrisko ģitāru. Drīz tā apaug ar stīgām un klavierēm un ar ritmu izraujas viegli kūsājošā padomju estrādes bītā. Brīžiem Gāgas balss tembrs pat ieskanas nedaudz līdzīgi Allai Pugačovai. Protams, arī noslēdzošais "The Edge of Glory", kas izklausās kā ripas sarijies Brūss Springstīns (Bruce Springsteen). Interesanti, ka tieši Bosa grupas "E Street Band" saksofonists Klarenss Klemonss (Clarence Clemons) noalgots ierakstīt šajā dziesmā saksofona solo.

Lady Gaga "Judas"

Kopumā blakus ļoti spēcīgiem skaņdarbiem ("Judas", "Government Hooker" un "Marry The Night") albumā iekļauti arī neveiksmīgāki darbi. Piemēram, "Yoü and I" izklausās pēc popkantri zvaigznes Mirandas Lambertas un 1980.gadu rokeru "Def Leppard" laulības. Savukārt "Bad Kids" dreifē kaut kur starp "Scissor Sisters" un "ZZ Top" 1980.gadu disko, atkārtojot visas jau iepriekš dzirdētās pop klišejas. Diemžēl arī aktuālais "Born This Way", lai arī ar pozitīvu vēsti ("I’m beautiful in my way, cause God makes no mistakes"), tomēr ir pārāk uzkrītošs Madonnas dziesmas klons.

Protams, neviens šogad nespēs apturēt Gāgu, un droši var teikt, ka šis būs viens no gada komerciāli veiksmīgākajiem mūzikas albumiem.

Izdošanas datums - 23.05.2011.