“Sea Change” ir Beka septītais studijas albums, kopš populārā 1993. gada “Mellow Gold”.
Beck "Sea Change" (Interscope ) 10/12
Rodas iespaids, ka Beks ir viens no tiem retajiem māksliniekiem, kas neprot ierakstīt sliktus albumus. “Sea Change” noskaņas ziņā līdzinās 1998. gada “Mutations” platei, kas bija ieturēta lēnos ritmos un vieglā country/folk stilā. Gadu vēlāk autors nāk klajā ar muzikāli pilnīgi atšķirīgo “Midnite Vultures”, kas drīzāk izklausās pēc fanka, hiphopa un soul ieraksta, vietām parodējot Curtis Mayfield vai Prince. Šogad Beck atkal atgriežas pie country/folk tēmas un mēģina to muzikāli un saturiski izvērst.
Manuprāt, diezgan veiksmīgi. Varētu pat teikt, ka Beck beidzot ir ierakstījis to, ko pats visvairāk ir vēlējies visu šo laiku un kam pats ir ticējis. Šis varētu būt autora emocionālākais un personiskākais ieraksts, kas nerada iespaidu par kārtējo mākslinieka hameleona triku - Beck ierakstā izklausās patiess.
“Lonesome Tears” sākums atgādina kādu no Air “Virgin Suicides” filmu celiņa tēmām, “Little One” atgādina Eels, taču kopumā jūtama liela Nika Dreika (Nick Drake) un Nīla Janga (Neil Young) ietekme.
Labākās dziesmas: “Lost Cause”, “The Golden Age”, “Guess I’m Doing Fine”.
Izdošanas datums 24.08.2005.
