Kad The Coral 2002. gadā laida klajā savu debijas ierakstu, daudzi mūzikas cienītāji ar lielām cerībām skatījās uz šiem 19 gadus jaunajiem talantiem, paredzot viņiem spožu nākotni.
The Coral «Nightfreak And The Sons Of Becker» (1)
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
The Coral «Nightfreak And The Sons Of Becker»
(Sony)
6/12
The Coral britu mūzikā ienāca gluži kā glābēji, kuru misija bija paglābt Apvienoto Karalisti no pārliekās amerikanizācijas. Puišu pirmais studijas darbs to arī sekmīgi īstenoja, veiksmīgi balansējot starp lipīgām melodijām un psihedēliskiem eksperimentiem. Arī 2003. gada ieraksts turpina iemīto muzikālo taciņu, tomēr, manuprāt, tas nespēja sacensties ar grupas debijas ierakstu, galvenokārt sasteigtības un pārlieku dziļdomīgās eksperimentēšanas dēļ.
The Coral pēdējās intervijas jau viesa zināmas bažas par grupas tālāko muzikālo attīstību. Solista James Skelly izteikumi, ka ar nākamo plati viņi cer «tikt vaļā no McDonalds publikas», ir izrādījušies visai patiesi. «Nightfreak And The Sons Of Becker», domājams, būs ciets rieksts The Coral mūzikas faniem. Plate, manuprāt, ir nedaudz samocīta, vienīgā kompozīcija, kas «rūpējas» par klausītāju, ir hip hop bītā ieturētā «Grey Harpoon», kas, manuprāt, ir viena no The Coral labākajām dziesmām.
Iespējams, ka The Coral mūziķu jaunība neļauj nopietni uzlūkot šos psihedēliskos muzikālos eksperimentus. Diez kā būtu, ja Dzintars Čīča pēkšņi sāktu pievērsties avangarda džezam... diez vai tur kaut kas sanāktu. Žēl, ka grupa ar tādu potenciālu sāk izniekot sevi nevajadzīgos mēģinājumos kādam kaut ko pierādīt.
Izdošanas datums 10.02.2004.