Pavisam negaidīti un bez īpašas reklāmas kampaņas Islandes mūzikas dīva Bjorka pagājušonedēļ laidusi klajā jaunu studijas darbu - mūziku kinofilmai «Drawing Restraint 9».
Bjork «OST - Drawing Restraint 9» (17)
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Bjork «OST - Drawing Restraint 9»
(One Little Indian) 10/12
Kopš 1993. gada plates «Debut» Bjorka ar katru savu jaunu studijas darbu mēģinājusi meklēt jaunus izteiksmes veidus, esot gan MTV, gan Holivudas uzmanības degpunktā. Protams, katrs jauns mākslinieces veikums ir piesaistījis jaunus klausītājus, iespējams, pēdējo gadu eksperimentālie ieraksti, īpaši «Medulla» ir nedaudz sašķēluši Bjorkas fanu armijas rindas, taču Bjorkas mūzikas kvalitāte, manuprāt, no tā nav cietusi - tieši otrādi.
Atgādināšu, ka pagājušogad māksliniece laida klajā eksperimentālu vokālo akapella skaņuplati «Medulla», kurā īpaši pievērsās savas savdabīgās balss plašajām skanējuma iespējām. Mākslas kino «Drawing Restraint 9» skaņu celiņš zināmā mērā turpina «Medulla» aizsākto, vairāk gan izmantojot citu viesdziedātāju pakalpojumus.
«Drawing Restraint 9» nav pirmais Bjorkas skaņu celiņš, daudziem plaši pazīstama ir dziedātājas skandalozi slavenā piedalīšanās dāņu režisora Larsa fon Trīra lentē «Dejotāja tumsā». Atšķirībā no minētās filmas ieraksta, kas vairāk radīts 30. gadu Amerikas mūziklu tradīcijā, «Drawing Restraint 9» ir pinīgi no citas skaņu pasaules.
«Drawing Restraint 9» režisors ir Bjorkas ilggadējais draugs, mākslas vidē cienīts vīrs Metjū Bērnijs (Matthew Barney), kas plašāk pazīstams ar savu piecu filmu apkopojumu «The Cremaster Cycle». Jāpiebilst, ka filmā tēlo arī pati Bjorka un lenti paredzēts izrādīt Venēcijas kinofestivālā.
Albums sākas ar meditatīvo «Gratitude», kurā pieaicināts viens no spilgtākajiem alt.country pārstāvjiem Vils Oldhems (Will Oldham), plašāk pazīstams ar projektiem Palace un Bonnie Prince Billy, kas dzied kādas vēstules tekstu amerikāņu ģenerālim Makarturam. Turpinājumā «kakla dziedājums» mākslinieces Tanjas Tagakas (Tanya Tagaq Gillis) izpildījumā, kas savulaik sadarbojusies arī ar Kronos Quartet. Tikai ceturtajā plates kompozīcijā «bath», kas seko dažādu zvaniņu apvītajam instrumentālajam «Ambergris march», ir dzirdama pašas Bjorkas balss.
Savdabīgs ir japāņu «No» teātra estētikas izmantojums 10 minūšu garajā skaņdarbā «Holographic entrypoint», kurā dzirdams meistars Širo Nomura (vienīgais skaņdarbs platē, kas ir par garu). Atgādināšu, ka aristokrātiskais koka masku teātris «No» sāka darboties 14. gadsimtā. Nobeigumā dzirdams Bjorkas komponēts darbs japāņu instrumentam «šū», ko izpilda tā lietpratējs Mayumi Miayata.
Par elektroniskajām dekorācijām tradicionāli parūpējušies vairāki Bjorkas domubiedri - Marks Bels (LFO), Valgeirs Sigurdsons, Akira Rabelais un Leila.
Krāsains, daudzpusīgs un novatorisks darbs.
Izdošanas datums 25.07.2005.