Amerikāņu R&B superzvaigzne R.Kelijs (R. Kelly) ir biežs viesis dzeltenās preses lapās – apsūdzība pedofilijā, nelikumīgās attiecības ar avionegadījumā bojā gājušo r&b princesi Aaliyah u.c. Muzikāli Kelijs ir bijis ļoti ražīgs, regulāri laižot klajā jaunus albumus, producējot citus māksliniekus un rakstot mūziku filmām. Izskatās, ka beidzot ir tapis viņa labākais ieraksts «Happy People/U Saved Me».
R. Kelly «Happy People/U Saved Me»
(Jive)
8/12
Nepārprotiet, šo ierakstu var aplūkot no diviem skatpunktiem – ja analizējam plati un autora daiļradi globālā mērogā, tad, protams, Kelijs, lai kā arī censtos, nekad nespēs turēt līdzi Princim, D’Angelo vai 70. gadu soula ģēnijiem Stīvijam Vonderam, Marvinam Geijam u.c. No otras puses, 90. gadu sākumā tieši viņš bija viens no pirmajiem, kas sāka dziedāt šādā manierē, izmantojot klasisku soul dziedājumu, pievienojot gospel salkanumu un hiphopa bītus. Mani īpaši fascinē Kelija mūžam pārspīlētās emocijas, roku stiepšana debesīs vai izplešana, simbolizējot lidojumu («I Believe I Can Fly») u.tml.
Jā, kopš supergrāvēja «I Believe I Can Fly», kas tapis kinofilmai «Space Jam», kurā galveno lomu tolaik spēlēja basketbola dievs Maikls Džordans, R.Kelijs ir arvien vairāk pievērsies deju mūzikas, vieglas izklaides tēmām («Big Pimpin’», «Hotel», «Fiesta»). Manuprāt, pēdējais mākslinieka izcilākais skaņdarbs bija skaņu celiņš «Bad Man».
Šoreiz R.Kelijs ir nolēmis laist klajā divus konceptuāli atšķirīgus ierakstus, no kuriem viens veltīts izklaidei, pārtijām, lēdijām, otrs – Dievam tam Kungam. «Happy People» ir ieturēts vieglos steppin’ ritmos, ar Kelija DJ komentāriem par to, ka mēs visi esam «laimīgi cilvēki» un ka «šī ir labākā ballīte» u.tml.
Muzikāli asociācijas rodas ar 1970. gadu meistaru Bobiju Vomaku (Bobby Womack) un Bilu Vitersu (Bil Withers) daiļradi, protams, pievienojot papildus dažas karotītes cukura. Otrs disks «U Saved Me» ir pilns ar gospel balādēm un amreikānisku patosu un morāli, par to, ka Dievs ir ceļš u.tml.
Arī uz plates vāka Kelijs ir mainījis savu imidžu un mēģinājis sevi tuvināt (vismaz ārēji) pašam Stīvijam Vonderam, patiesībā vienā no skaņdarbiem «The Diary Of Me», mākslinieks atklāti imitē Vondera dziedāšanas manieri, liekot klausītājam, arī man, samulst – varbūt tiešām Kelijs ir liels mākslinieks. Plate kopumā ir viens liels hīts, kurā Kelijs visus aicina uz «Mīlas ielu», kur raidīt savus «Mīlas signālus» tiem, kuriem mīlestības pietrūkst.
Izdošanas datums 24.08.2004.
