John Maus "We Must Become the Pitiless Censors of Ourselves"

(Ribbon Music/Upset the Rhythm)

11/12

Lai arī koncertos Mausam nav savas pavadošās grupas un mākslinieks dzied (ja tā to varētu raksturot) ar pavadījuma fonogrammu, viņa esība uz skatuves līdzinās spontānai, atkailinātai performancei. Uz melodiskiem sintipopa un 1980.gadu gotiskiem pavadījumiem Mauss histēriski izkliedz savas vokālās partijas, kuras caur mikrofona efektu slāņiem pie klausītāja nonāk kā hallēta aizkapa balss.

John Maus "We Must Become the Pitiless Censors of Ourselves". Foto: Publicitātes foto

Piemēram albuma ievadošais "Streetlight" iesākas teju kā 1980.gadu Limāla (Limahl) filmas "Never ending story" ("Nebeidzamais stāsts") tituldziesma - tas pats sintezatora arpedžijas gājiens, viegls bungmašīnas bīts ... taču tam visam pa virsu spocīgs Viktoram Cojam un Ianam Kērtisam radniecīgs baritona vokāls, kas ar dažādiem skaņu efektiem izsit klausītājam pamatu zem kājām. Šāds dziedājums gan nav bezmērķīgs, nejaušs -

katras dziesmas pamatā spēcīga melodija,

kuru paspilgtina brīžiem grūti izprotami vārdi. Galu galā 31 gadu vecais Mauss ir studējis mākslu un filosofiju un savas daiļrades sākumā bija nopietni aizrāvies ar akadēmisko mūziku un tādu 20.gadsimta novatoru kā Džonu Keidžu (John Cage).

Viens no svarīgākajiem pagriezieniem Mausa dzīvē bija iepazīšanās ar tā dēvēto Drakulas sulaini, perfekcionistu un dīvaini Arielu Markusu Rozenbergu (Ariel Marcus Rosenberg) jeb "Ariel Pink". Kādu laiku Mauss muzicēja kopā ar Ariela grupu "Ariel Pink's Haunted Graffiti". Kopš tā laika par savu virsuzdevumu Mauss uzskata komunicēt ar sabiedrību ar popmūzikas valodas palīdzību - jeb plaši izplatītas mākslas formas aktīvu izmantošanu. Tīmeklī atrodamas vairākas filosofiska satura intervijas, kurās Mauss skaidro iemeslus, kāpēc daudzu peltā popmūzika kā komunikācijas forma ir viena no iedarbīgākajām (skat. otro pievienoto video).

John Maus "Head for the Country"

"We Must Become the Pitiless Censors of Ourselves" ir mākslinieka trešais studijas darbs un muzikāli demokrātiskākais. Ne velti ieraksts izpelnījies mūzikas kritiķu ievērību un Džona Mausa vārds kļuvis par vienu no svarīgākajiem 2011.gadā.

Albums varētu patikt 1980.gadu sintipopa cienītājiem, atsevišķas gotiskas skaņu ainavas varētu piesaistīt "Sisters Of Mercy" vai agrīno "The Cure" fanus, savukārt analogo sintezatoru un bungmašīnu estētika (tik rūpīgi un analogi kā Ariels viņš gan nestrādā) varētu uzrunāt "Ariela Pinka" un "Puro Instinct" sekotājus.

Izdošanas datums - 28.06.2011.

The Drone: John Maus - interview