Britpopa pionieri, Oksfordas puiši "Supergrass" ar jauno studijas plati "Road To Rouen" jau paspējuši mūzikas kritiķus un klausītājus sadalīt divās naidīgās nometnēs.
Supergrass "Road To Rouen"
(Parlophone)
8/12
Neesmu nekad bijis liels Supergrass mūzikas fans, tiesa, mani vienmēr sajūsminājusi grupas vitalitāte, dzīvo koncertu skanējums ... diemžēl vienīgais puišu ieraksts, kas, manuprāt, ir visaugstākās raudzes, ir 1997. gada šedevrs "In It For The Money". Sekojošie "Supergrass" un "Life on Other Planets" bijuši tik vien kā "labi sava žanra paraugi". Arī grupas nevaldāmais debijas ieraksts "I Should Coco", manuprāt, tomēr piekāpjas "In It For The Money" briedumam un koncepcijai.
Iespējams daudzi grupas fani man nepiekritīs, taču Supergrass piektais studijas darbs "Road To Rouen", manuprāt, ir otrs konceptuālākais un veiksmīgākais ieraksts pēc "In It For The Money".
Pēc pagājušā gada labāko dziesmu kompilācijas "Supergrass Is 10", puiši īpaši grupas vajadzībām Francijā izveidojuši jaunu mūzikas ierakstu studiju.
"Mēs vēlamies, lai mūsu jaunais skanējums būtu unikāls un neatkārtojams," pirms gada komentēja grupas basģitārists Miks Kvins (Mick Quinn). "Tas arī ir galvenais iemesls, kāpēc gribam rakstīties paši savā studijā, lai radītu savu skaņu, citas studijas neder."
Tik tiešām albumam ir pavisam cits skanējums, protams, tā nav radikāla novirze no ierastā grupas skanējuma, taču atšķirība ir jūtama. Kāds teiks, ka Supergrass noveco un vairs nespēj radīt neko svaigu un vērtīgu, taču, manuprāt, "Road To Rouen" pierāda pretējo.
Plati ievada episkais "Tales Of Endurance Parts 4, 5 & 6", tas sākas ar klasisku akustiskās ģitāras rifu, klavieru motīvu, kas sasaucas ar Mančesteras varoņiem The Charlatans un pēkšņi sastingst simfoniskā atkāpē. Geza Kombsa (Gaz Coombs) balss iemiksēta kaut kur skaņdarba tālākajā stūrī, seko viena no skaņdarba roka daļām, kurā iesaistās lempīgais bundzinieks Denijs (Danny Goffey) un basģitārists Mikijs (Mickey Quinn). Aktuālais singls "St Petersburg" izskan vieglā, grupai neraksturīgā svinga ritmā un ir viens no "Supergrass" melodiskākajiem skaņdarbiem.
"Sad Girl" sākas ar bītlisku basa gājienu un atgādina kaut ko no britpopa 90. gadu zelta perioda. Pārsteidzošākais plates skaņdarbs ir instrumentālais "Coffee In The Pot", kas tikpat labi varētu būt kāda padomju laika ansambļa repertuārā. Plates beigās atrodamas divas liriskas kompozīcijas "Low C" un burvīgais "Fin".
Kopumā albums nav nekas satriecošs, taču, manuprāt, daudz sekmīgāks par grupas pēdējiem diviem veikumiem.
Izdošanas datums 15.08.2005.
