Pēc eksperimentu piesātinātās «Skaņu meža» nedēļas TVNET Mūzika šonedēļ ielūkosies dažos aktuālos popmūzikas ierakstos. Viens no tādiem - 20 gadus vecā britu dziesminieka Edvarda Kristofera Šīrana (Ed Sheeran) debijas albums «+», kas šonedēļ pārliecinoši iekarojis Apvienotās Karalistes albumu topu.
Ed Sheeran «+»
(Atlantic)
6/12
Pavisam īsi. Šīrans ir jauns puisis no Safolkas, Anglijā, ar rudiem matiem, gluži kā princis Harijs, un 16 gadu vecumā pametis skolu, lai atdotos mūzikai. Jau kopš četru gadu vecuma dziedājis ar mammu kādā baznīcas korī un uzsūcis no vecāku skaņuplašu plauktiņa Eltona Džona, «The Beatles», Van Morisona (Van Morrison), Boba Dilana (Bob Dylan) un Džonijas Mitčelas (Joni Mitchell) ietekmes. Pēc nejaušas iepazīšanās ar īru trubadūru Demianu Raisu (Damien Rice), viņš atskārš, ka tieši tāds mūziķis vēlas kļūt, kad paaugsies. Seko seši meklējumu gadi - nakšņošana kur pagadās, vairāki paša ierakstīti un izdoti EP utt.
Tomēr Šīrans savā dziļākajā būtībā liekams blakus tādiem popmūzikas vārdiem kā jau minētais Demians Raiss, Džeimss Morisons (James Morrison), Džeks Džonsons (Jack Johnson), Džeimss Blants (James Blunt) u.tml. pop trubadūriem. Kur mūzikas apskatnieki saklausījuši dabstepa ietekmes (tiek minēts Džeimijs Vūns), nudien nesaprotu?
Laiku pa laikam topos, blakus vienādi skanošiem R&B un hiphopa grāvējiem, iespraucas kāds vienkāršs akustisks skaņdarbs. Pirms kāda laika tāds bija Plain White T's «Hey There Delilah», 1990.gados tāds bija «Extreme» ar «More than Words» u.tml. Šogad par tādu kļuvis Eda Šīrana eksistenciālais un emocionālais vēstījums par kādas narkomānes prostitūtas nedienām «The A Team».
«It's too cold outside, for angels to fly,» nudien skumji...
Apzinos, ka, kritiski vērtējot kādus ierakstus, ir viegli uzprasīties uz iznīcinošiem komentāriem «žilde neko nerubī» garā, taču, šoreiz tik tiešām nesaprotu, kāpēc tāda sajūsma (albums pirmajā nedēļā pārdots 100 000 kopiju). Manuprāt, ieraksts ir pārlieku tradicionāls, infantils («I know you love Shrek because we've watched it 12 times»), paredzams, ar komerciālu aprēķinu (nav grūti iedomāties kādu no Šīrana sirdi plosošajām balādēm, piemēram, «Grejas anatomijas» jaunākajā sērijā)... Eda Šīrana akustiskais pops savā būtībā neatšķiras no «American Idol» vai «X-factor» dalībnieku iknedēļas koncertu priekšnesumiem.
Protams,
topos blakus Pitbulam un «The Wanted» Šīrans izskatās puslīdz «dziļš» dziesmu autors un, iespējams, spēj uzrunāt 15 gadus vecu auditoriju,
taču, lasot nesenos «Jessie J» izteikumus, ka viņa neko nav dzirdējusi par P.Dž.Hārviju, es nebrīnītos, ka pusaudži neko nav dzirdējuši arī par tādiem dziesminiekiem/klasiķiem kā Bobs Dilans, Toms Veitss un Nīls Jangs.
Varbūt šāds informācijas plankums jauno klausītāju apziņā ir Šīrana panākumu atslēga?
Izdošanas datums - 12.09.2011.
