Vēl pirms dažiem gadiem Leslija Feista (Leslie Feist) bija vienkārši jauka dziedoša meitene ar dažiem šaurā klausītāju lokā atzītiem soloierakstiem («One Evening» vēl joprojām viens no maniem mīļākajiem singliem). Daļa no kanādiešu indīmūzikas grupas «Broken Social Scene». Šogad, pateicoties «1234» panākumiem 2007.gadā, dziedātājas jaunākais studijas ieraksts «Metals» ir viens no populārās mūzikas gaidītākajiem un svarīgākajiem darbiem.
Feist «Metals»
(Interscope)
9/12
Reizēm viss notiek pavisam negaidīti. Tu saceri dziesmas, tās ieraksti, izdod. Gūsti zināmus panākumus, ievērību. Sadarbojies ar dažādiem mūziķiem, domubiedriem... Taču beigu beigās pasauli iekaro un par tavu muzikālo vizītkarti kļūst skaņdarbs, kuru patiesībā tu tā īsti neesi sacerējis, un tas tā īsti tevi neraksturo. Tieši šāds ir 35 gadus vecās Feistas stāsts.
Šo panākumu apstulbināta («The Reminder» pārdots vairāk nekā 600 000 eksemplāru), Feista uz veselu gadu pilnībā pameta mūziku, ļaujot savai akustiskajai ģitārai pārklāties ar pamatīgu putekļu kārtu. «Es vienkārši dzīvoju,» viņa stāsta intervijās.
«Stādīju tomātus, ceļoju un par mūziku nedomāju.»
Viens no iemesliem iepauzēt bijis arī nogurdinošās koncerttūres.
Tikai pagājušogad, pēc vairāk nekā 12 mēnešu muzikālas gavēšanas, Feista savā Toronto mājvietā sāka sacerēt jaunas dziesmas, un četru mēnešu laikā no baltas lapas tapa jaunais «Metals». Jauno dziesmu iemūžināšanā viņa atkal uzaicināja savu muzikālo ģimeni, draugus - multiinstrumentālistu Chilly Gonzales un somāliešu izcelsmes producentu Mocky, kā arī perkusionistu Dīnu Stounu un vienu jaunu seju - Beka (Beck) taustiņinstrumentālistu Braeinu Lebartonu (Brian LeBarton), kas parūpējās par kvalitatīvu aranžiju.
Februārī visi mūziķi devās uz Bigsūru (anklāvā Kalifornijā kādā par studiju pārveidotā klētī), kur pavadīja divarpus nedēļas kopā ar Bjorkas sadarbības partneri - islandiešu producentu, komponistu, skaņu inženieri Valgīru Sigurdsonu (Valgeir Sigurðsson). «No vienas puses ir kraujas un okeāns, no otras mežs un smilšu klintis,» vidi raksturo dziedātāja. Daba (to norāda arī albuma nosaukums) spēlējusi lielu lomu ieraksta tapšanā.
«Metals» ir klasisks Feistas ieraksts, kurā viņa nav mēģinājusi aizbēgt pati no sevis, vienīgais, no kā Feistai šajā platē ir izdevies aizbēgt - no jauna «1234». Par albuma hitīgāko dziesmu varbūt var uzskatīt vien «How Come You Never Go There» (skat. video fragmentu), kura balstās uz hiphopīgu bungu ritmu, blūzīgiem klavieru akordiem un melodisku «ou ou» ūjināšanu. Pašas Feistas vokāls balansē kaut kur starp Džoniju Mitčelu (Joni Mitchell) un Karliju Simoni (Carly Simon).
Lieliski Feistas balss izceļas uz askētiska muzikāla pavadījuma, īpaši gribētu izcelt priekšpēdējo albuma skaņdarbu «Comfort Me». «When you comfort me, it doesn't bring me comfort, actually,» dziesmas ievadā atklāj Feista. «Cicadas and Gulls» sasaucas ar «Low» skaņu estētiku - trīs akustiskas minūtes ar ģitāru un balsi.
Kontrastā klusajām vietām, albumā laiku pa laikam iezogas arī kas liels un skaļš. Piemēram, piecu minūšu valsī «The Undiscovered First» dzirdams teju vesels orķestris.
Veiksmīga atgriešanās.
Izdošanas datums - 03.10.2011.
