Var tikai apbrīnot Aidana Mofata (Aidan Moffat) muzikālās pārvērtības no eksistenciālā un tumšā Arab Strap uz relaksējošo un gaišo L. Pierre skaņu pasauli.
L. Pierre "Dip" (4)
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
L. Pierre "Dip" (Melodic) 10/12
Kamēr Mofata pirmais muzikālais lolojums (kopā ar Malkolmu Midltonu) - Arab Strap vēl tiek izvadīts pēdējā gaitā, proti, "Chemikal Underground Records" izdevniecības apgādā veikalu plauktos nonācis šā skotu dueta atvadu ieraksts "Ten Years Of Tears", kurā apkopotas agrāk neizdotas dziesmas, retumi un b-puses. Tikmēr Mofats sarūpējis (starp citu, arī Midltons) jau trešo L. Pierre albumu "Dip".
Nav noslēpums, ka abi Arab Strap vīri pēdējos gados lielākus panākumus guvuši, būdami solomākslinieki - Midltons izdevis pietiekoši interesantus folkroka, indī soloalbumus, Mofats, slēpjoties aiz segvārda L’Pierre, izdevis pats savus savdabīgus instrumentālus atslodzes elektroniskās un dzīvās mūzikas ierakstus. Kā viņš pats komentēja, kad 2002. gada beigās laida klajā pirmo Lucky Pierre garadarbu : "Es vēlējos ierakstīt plati gulētiešanai. Es nevaru izturēt tās chill-out lietas, un mani nomocīja zināmas miega problēmas – es vienkārši nevarēju atbrīvoties, tāpēc es nolēmu atrast tādas skaņas, kas man pašam patīk, un salikt tās kopā."
2005. gada sākumā seko vēl viens atslodzes albums , arī tajā Mofats, izmantojot elektroniskās mūzikas priekšrocības, dažādus semplus (arī kādas operdziedātājas balsi), radīja jaunu šedevru. Acīmredzot abi šie diski Aidanam būs nedaudz apnikuši un, iespējams, tieši tādēļ pēc gada seko nu jau trešais Mofata "lounge" eposs "Dip".
Platē iekļautas sešas kompozīcijas, kas tematiski skar jūras tēmu, tas burtiski jūtams jau ievadošajā sešu minūšu garajā "Gullsong", kas būtībā ir kaiju, jūras viļņu un šalku, akordeona un dažādu fonu skaņu jūklītis. Liegi šļakstoties gar akmentiņiem, ūdens burbuļošana ievada arī otro skaņdarbu - gandrīz 12 minūšu garo "Weir’s Way", kas brīžiem savu ģitāras un bandžo arpedžiju un čella dēļ atgādina vācu postroka kolektīva Tarwater skaņu estētiku. Starp citu, čellu iespēlējis Alans Barss (Alan Barr - spēlējis ar "Delgados"), basģitāru - Stīvijs Džounss (Stevie Jones) un gaisīgo trompeti Alans Vailijs (Allan Wylie).
Šajā platē netrūkst arī operas dziedātājas sempla, akadēmiskās mūzikas stīgu kvarteta u.c. L. Pierre pirmajiem diviem ierakstiem raksturīgu elementu. Tādēļ šoreiz viens punkts nost par atkārtošanos...
Izdošanas datums: 15.01.2007.