Super Furry Animals «Dark Days/Light Years»

CopyDraugiem X Whatsapp
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Foto: Publicitātes foto
References: API SITE

Kā jau pēdējos gados ierasts, ik pēc divu gadu cikla velsiešu eksperimentālā britpopa apvienība Super Furry Animals izdod jaunu studijas plati. Šoreiz devītais studijas albums «Dark Days/Light Years» ar lipīgām meldijām nelutina.

Super Furry Animals «Dark Days/Light Years!»

(Rough Trade)

9/12

Ja nebūtu sens grupas cienītājs, es pēc pirmās noklausīšanās reizes, būtu atmetis ar roku un nolicis šo albumu tā tālāk no acīm. Solists Grafs Rīss (Gruff Rhys) ar savu psihedēlisko poporķestri 2009. gadā nav centies lutināt klausītāju ar lipīgiem meldiņiem un dejiskiem bītiem (kā, piemēram, viņa soloprojektā), šis Velsas kolektīvs daudzu gadu garumā atradis savu unikālo skanējumu, savu radošās virzības zelta āderi un konsekventi turpina ierakstīt tādu mūziku, kāda pašiem šķiet dotajā brīdī aktuāla. Ja spēj tam izsekot un iedziļināties, tad šo muzikālo ceļojumu nenākas nožēlot.

Jaunais albums, kas seko 2007. gada, no vienas puses, pat nav uzskatāms par jaunu, proti, šajā ierakstā apkopoti pēdējo 10 gadu neizmantotie džemsesiju, koncertu motīvi, pusgatavie skaņdarbi, un šāds koncepts ir atraisījis mūziķiem rokas. Šeit nav atrodams kāds apzināti iecerēts radiohits, visi skaņdarbi organiski mijiedarbojas, vajadzīgs tikai laiks, lai to saklausītu.

Super Furry Animals "Dark Days/Light Years"
Super Furry Animals "Dark Days/Light Years" Foto: Publicitātes foto

Par nosacītu albuma hitsinglu varbūt var dēvēt vienīgi «Inaugural Trams» (skat. audio), kurā kā viesmākslinieks vācu mēlē rečitējošu tekstu ierunājis skotu grupas Franz Ferdinand ģitārists Niks Makārtijs (Nick McCarthy).

Atgādināšu, ka iepriekšējā albumā Grafs Rīss bija aizrāvies ar turku psihedēliskās popmūzikas elementiem; tad, lūk, viena no šīs aizraušanās atskaņām jūtama arī šajā platē, proti, skaņdarbā «The Best of Neil Diamond» saklausāms austrumniecisks ģitāras motīvs un perkusijas.

Pašu plati ievada jokains SFA, Prinsa, Beka, Džeimija Lidela falsetā dziedāts skaņu jūklis, kas ilgst veselas sešas minūtes un klausītājiem ar vājākiem nerviem, visticamāk, izvēršas par pirmo un vienīgo noklausīto albuma skaņdarbu. Tomēr sekojošie mantriskais «Mt» un «Moped Eyes» jau ir demokrātiskāki. Ar vācu «eins, zwei, drei» sākas minētais singls, un albums tā pa īstam sāk ieskrieties. Plates vidusdaļā tas kļūst mazliet apcerīgāks, taču ar pēdējiem «Where Do You Wanna Go?» un «Lliwiau Llachar» (velsiešu mēlē) atkal atgriežas pie uzņemtā tempa. Garlaicīgi nekļūst!

Izdošanas datums - 13.04.2009.

KomentāriCopyDraugiem X Whatsapp

Tēmas

Nepalaid garām!

Uz augšu