Arvien vairāk mūsdienu rokgrupas savā mūzikā cenšas integrēt deju mūzikas elementus, vieniem tas izdodas labāk, citiem ne tik labi.
Bloc Party «Intimacy» (13)
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Bloc Party «Intimacy»
(Wichita)
6/12
Izņēmums nav arī londonieši «Bloc Party» ar Keli Okereki priekšgalā, puiši 21. augustā internetā izlikuši savu trešo studijas plati «Intimacy», kas seko 2005. gada debija . Jaunais albums ir dīvains breikbīta un roka hibrīds, tas nav gluži Klaxons «jaunā reiva» paraugs, nav arī diskopanka («The Rapture») garā ... atsevišķas dziesmas drīzāk izklausās pēc The Chemical Brothers.
Ja godīgi, nekad tā īsti šis ansamblis man nav paticis, ar zināmu pietāti savulaik recenzēju abus kolektīva pirmos studijas albumus (īpaši novērtējot debijas plati), taču kopš tās reizes ne reizi neesmu iedomājies minētos ierakstus nobaudīt atkal (ar labu mūziku parasti tā nemēdz būt). «Bloc Party» nav slikta grupa, nepārprotiet, taču līdz galam nespēju noticēt šim tumšādainajam «morisejam», grupas mūzika man šķiet pārlieku pareiza, nopulēta, izkalkulēta.
Kas tad šeit dzirdams? Plati, ko producējuši savulaik izbijis panks Džeknaifs Lī (Jacknife Lee), kas savu vārdu spodrinājis ar U2 albuma «How To Dismantle An Atomic Bomb» producēšanu, un Pols Epvorts (Paul Epworth), iesākas ar saucošu breikbītu «Ares». Šis skaņdarbs vairāk izklausās pēc 90. gadu vidus The Chemical Brothers un Noela Galahera kopdarba «Setting Sun». Aktuālais singls «Mercury» savukārt pēc Okerekes dziedāšanas manieres atgādina P.I.L. un Džona Laidona «This is not a Love Song», melodija tiek upurēta par labu dažādām elektroniskām dekorācijām... Nezinu, ja puiši vēlējās tiešām laikmetīgu elektroniskā roka plati, tad varbūt viņiem bija jāuzrunā citi producenti, kaut vai tie paši Justice vai Simian Mobile Disco.
Sekojošais «Halo» tomēr atgādina, ka «Bloc Party» ir rokgrupa, turklāt spējīga pat uz diezgan skaļiem un agresīviem pankmūzikas rifiem. Piecu minūšu garais «Biko» šo to aizguvis no skotu postrokeriem Mogwai - balsu sampli, hipnotiska ģitāras arpedžija... «Trojan Horse» turpina elektroniskos eksperimentus, kaut pamatā šis ir tradicionāls «Bloc Party» skaņdarbs, kas tikai izskaistināts ar dažādiem «jokainiem» trokšņiem un efektiem. «Signs» izklausās pēc Martina L. Gora un Depeche Mode pēdējo gadu daiļrades. «One Month Off», manuprāt, ir plates jaudīgākais skaņdarbs - tā pamatā agresīvs elektriskās ģitāras un sintezatora rifs, pulsējošs ritms un izteiksmīgs piedziedājums. Tomēr neviens skaņdarbs nav ne uz pusi tik spēcīgs kā «A Silent Alarm» muzikālais materiāls.
Izdošanas datums - 21.08.2008.