Jau 2005. gada vasarā amerikāņi "Clap Your Hands Say Yeah" izdeva savu debijas plati, taču izskatās, ka tieši šogad mūzikas kritiķi tā pa īstam izcels grupu saulītē.
Clap Your Hands Say Yeah "Clap Your Hands Say Yeah" (Clap Your Hands Say Yeah) 10/12
Šķiet, izciliem albumiem lemts reizēm piedzimt divreiz; 2004. gadā Kanādā klajā tika laists The Arcade Fire albums , taču tikai 2005. gadā tas guva pasaules atzinību, tika izdots daudzās valstīs un nominēts neskaitāmām kritiķu balvām. Izskatās, ka Clap Your Hands Say Yeah gaida līdzīgs liktenis: kaut arī grupas debijas ieraksts jau pagājušogad ir nokļuvis daudzos gada labāko albumu topos (to skaitā arī TVNET Top 50), visticamāk, ka tieši 2006. gads kļūs par kolektīva otro debiju.
Kā jau rakstīju iepriekš, vairāk nekā 100 mūzikas speciālistu, sākot ar žurnālu redaktoriem, dīdžejiem un ierakstu izdevniecību pārstāvjiem, jau ceturto gadu piedalās BBC rīkotajā aptaujā par gada jaunajiem muzikālajiem atklājumiem. Šogad arī šie amerikāņu indīrokeri Clap Your Hands Say Yeah izsēti kā otrie, tiesa, atļaušos lielus komerciālus panākumus šiem zēniem neprognozēt.
No otras puses, pašu izdotais albums jau izpārdots vairāk nekā 40 000 eksemplāru un vienīgā reklāma ir bijusi tikai mūzikas kritiķu slavas dziesmas. Īpaši jau, protams, "Pitchfork" sajūsmas pilnā recenzija. Tā vien liekas, ka drukātie mūzikas izdevumi sāk zaudēt savu dominējošo lomu un piekāpjas interneta medijiem...
Arī Kanādas kolektīva The Arcade Fire saceltā "vētra", manuprāt, atstājusi zināmu ietekmi uz mūzikas kritiķu prātiem un fakts, ka "Clap Your Hands Say Yeah" tiek minēti blakus The Arcade Fire un Wolf Parade, nav nejaušs. Muzikāli gan šos kolektīvus varbūt vieno tikai solistu īpatnējais nazālais vokāls. Izskatās, ka dziedātājs Aleks Ounsvorts (Alec Ounsworth) ir pamatīgi saklausījies Deivida Bērna un Talking Heads vecās plates.
Kas tad "Clap Your Hands Say Yeah" padara tik īpašu? Iespējams, ka lielākais grupas nervs ir Ounsvorta spalgais vokāls un atmiņā paliekošas melodijas, varbūt mūzikas speciālistiem prātu sagrozījis ievadošais teatrālais 2 minūšu eposs "Clap Your Hands!", kas man atgādināja kādu ainu no ceļojošā cirka izrādēm pirms vairākiem simtiem gadu. Turpinājumā "Let The Cool Goddess Rust Away" demonstrē grupas muzikālo rokrakstu - niansēti tamburīna piesitieni, bungu "tomi" un "lūrīdiska" ģitāra. "Over and Over Again (Lost and Found)" pievieno sintezatorus un atklāj grupas tuvo radniecību ar 80. gadu sākuma postpanka leģendām "The Talking Heads". Seko neliels intro un liriskais "Details of the War", taču kulmināciju albums sasniedz ar tradicionālu indī hitu "The Skin of My Yellow Country Teeth".
Nobeigumā salīdzinājums ar The Arcade Fire, proti, manuprāt, "Clap Your Hands Say Yeah" albums atšķirībā no ir sekmīgi izturēts līdz pēdējai minūtei, taču tajā nav tik spilgtu un pacilājošu kompozīciju kā The Arcade Fire "Neighborhood 1 (Tunnels) vai "Neighborhood 2 (Laika)".
Video:
Izdošanas datums 28.06.2005.
