Gada sākumā BBC rīkotajā mūzikas speciālistu aptaujā par „gada atklājumiem” Razorlight tika minēti kā vieni no top10 favorītiem, turklāt šo pirmdien prestižais mūzikas žurnāls „Q” grupas debijas ierakstu nosaucis par labāko jauno gada plati... arī man beidzot radies iemesls šo ierakstu aplūkot tuvāk.
Razorlight "Up All Night" (Vertigo) 7/12
Ko lai saka, britu prestižākais preses izdevums nosauc Razorlight par gada debiju, arī pats solists Džonijs Borels neskopojas ar skaļiem paziņojumiem, ka ir „savas paaudzes izcilākais dziesminieks”, savukārt respektablais aizokeāna interneta mūzikas portāls „Pitchfork Media” nosauc grupu par briesmīgu garage roka pakaļdarinājumu (varbūt sliktāki ir tikai The Libertines) un par „gada sliktāko britu grupu”. Es šoreiz izvēlēšos platonisku „zelta vidusceļu”, jo, manuprāt, gluži zemē metamas Razorlight dziesmas jau nu tomēr nav.
Tiesa, grupa ar pirmo klausīšanās reizi ļoti atgādina kaut ko no Ņujorkas The Strokes, īpaši tas attiecināms uz Borela vokālu. Iespējams, šeit arī meklējams žurnāla „” aprēķins, proti, grupai ar šādu skanējumu varbūt ir lielas izredzes ASV tirgū? Iespējams, kaut gan lielas slavas dziesmas no aizokeāna puses pagaidām nav dzirdētas.
Razorlight ir labos draugos ar jau minētajiem The Libertines, iespējams, kontakts ar šiem rokenrola tīrradņiem ir licis Borelam sajusties pašam kā roka dievam, katrā ziņā viņa dziedājums ir visai pārliecinošs, viņš, gluži kā Maiks Skiners (The Streets) savās dziesmās veic nakts dzīves vērojumus, par to liecina arī plates nosaukums „Up All Night”. Mans plates favorīts, ja tāds vispār jāizceļ, ir „Golden Touch”, kas pulsē The Coral līdzīgā ritmā, teicami ir arī singli „Stumble and Fall”, „Rip It Up” un tituldziesma „Up All Night”. Diemžēl šī mežonīgā enerģija un vietām trulais ģitāru skanējums sāk ar laiku krist uz nerviem, kas man liek secināt, ka platē ir vairāki lieliski hiti, taču kopumā „Up All Night” nespēj uzturēt vadošo singlu piedāvāto tempu un izšķīst mazos muzikālos gabaliņos...
Izdošanas datums 28.06.2004.
