Atzīšos, ka rakstīt recenziju par albumu, kura autors pirms gada izdarījis pašnāvību, ir visai grūts un sarežģīts uzdevums.
Elliott Smith "From A Basement On The Hill" (Domino) 12/12
Domāju, ka daudzi dziesminieka Eliota Smita cienītāji nodosies skaņdarbu, tekstu analīzei, mēģinot izprast mākslineika mīklainos nāves apstākļus. Te nu tas ir – Eliota Smita pēdējais ieraksts “From A Basement On The Hill” pie kura viņš strādāja neilgi pirms savas nāves.
Eliots Smits dzimis 1969. gadā un jau kopš 14 gadu vecuma sācis rakstīt savas pirmās dziesmas. Spēlējis vietējā panku grupā, taču ar laiku pavisam pievērsies dzejai un saviem soloierakstiem. Smita debijas ieraksts nāk klajā 1994. gadā, kurā dziesminieks atklājas pasaulei kā savdabīgs, patiess un smeldzīgs dziesminieks. Par viņa mūzikas cienītāju kļūst režisors Guss Van Sants, kurš uzaicina Eliotu rakstīt mūziku topošajai filmai "Good Will Hunting" ("Labais Vils Hantings"). Gala rezultātā 1997. gadā Eliots Smits tiek nominēts uz lielo "Oskara" balvu par labāko oriģinālo filmas mūziku, diemžēl viņš zaudē Selīnai Dionai, taču "Oskara" ceremonijas vakarā par Eliotu uzzināja visa pasaule.
Seko jauni albumi, starp kuriem “Figure 8” ar kura starpniecību, atzīšos, pirmo reizi arī es nopietnāk iepazinos un iemīleju Smita mūziku. Seko ilgs klusēšanas posms, kurā mākslinieks cīnās ar saviem iekšējiem dēmoniem, baumo par viņa problēmām ar narkotiskajām vielām un alkoholu, sarežģījumiem ar ierakstu izdevniecību, privāto dzīvi. Paralēli Eliots strādājis pie jaunā albuma, taču diemžēl tā izdošanu vairs nepiedzīvo. Pagājušogad oktobrī mākslinieks tika atrasts savā mājoklī miris no divām virtuves naža durtām brūcēm krūtīs.
"" ir savā ziņā nepabeigts albums, dziedātāja balss vietām ir nestabila, taču kopumā ieraksts ir Smita labākajās tradīcijās. Protams, lielākais uzsvars atkal ir likts uz dziesmu tekstiem, kuriem šobrīd ir īpaša nozīme:
"I know my place/Hate my face/I know how I began/And how I''ll end" – (“Strung Out Again”)
"I''ll burn every bridge that I cross/To find some beautiful place to get lost" - (“Let''s Get Lost”)
"Took a long time to stand/Took an hour to fall" - (“A Passing Feeling”)
Plate sākas ar nedaudz haotisku skaņu jūkli dziesmā “Coast To Coast”, kas sasaucas ar “Figure 8” posmu, taču turpinājumā seko, manuprāt, plates virsotne – akustiskā, intīmā balāde “Let’s Get Lost”. Pie albuma labākajām dziesmām gribētu pieskaitīt arī “A Fond Farewell” un emocionālo “Twilight”, kas, zinot traģisko dziedātāja dzīvesstāstu, spēj novest pat līdz asarām ...
(Vērtējumam 12/12 šoreiz vairāk simboliska nozīme)
Izdošanas datums 18.10.2004.
