Klāt grupu Blur un The Gorillaz līderis Deimons Olbarns (Damon Albarn) ar savu nu jau pavisam jauno projektu The Good The Bad And The Queen.
The Good The Bad The Queen "The Good The Bad The Queen" (Parlophone) 8/12
Laikam jau atkal sanāks atkārtoties ... Olbarns ir brīnišķīgs mākslinieks, to apliecina kaut vai projekta Gorillaz neticamie panākumi (protams, liels producenta Danger Mouse nopelns), taču, būdams viens, viņš tomēr nespēj nocelt zvaigznes no debesīm. Blakus tomēr jābūt kādam stabilizējošam spēkam, kas Olbarna muzikālās vīzijas un ieceres palīdzētu kvalitatīvi uzbūvēt, tāds cilvēks Blur laikā bija izcilais savas paaudzes ģitāras meistars Grehems Koksons (Graham Coxon).
Tas, ka Olbarns bez Koksona un Koksons bez Olbarna ir tikai viena puse no vesela kopuma, jau nevienam, šķiet, vairs nav jāpierāda. Diemžēl arī jaunais Olbarna superprojekts The Good The Bad And The Queen ir tikai tāds izklaidējošs nekas. Jā, nevar noliegt, The Good The Bad And The Queen skan labi, bet viss muzikālais materiāls būtībā ir viendimensionāls - šī dimensija saucas Olbarns. Pavadošie grupas mūziķi tikpat labi varētu būt bijuši kaut kādi XXX, nevis roka veterāns - bijušais The Clash basists Pols Simonons (Paul Simonon), The Verve mūziķis Saimons Tongs (Simon Tong) un bundzinieks Tonijs Alens (Tony Allen).
Kādā intervijā Olbarns izteicies, ka jaunais albums savā ziņā būs turpinājums Blur klasiskajam diskam "Parklife", diemžēl nekādu līdzību ar minēto plati nesaskatīju, katrā ziņā ne muzikāli. Drīzāk The Good The Bad And The Queen varētu būt turpinājums Olbarna vadītajam pēdējam Blur diskam . Arī producents Danger Mouse ("Gorillaz", "Gnarls Barkley") šajā dzīvo instrumentu formātā ir diezgan bezspēcīgs. Te gan jāatzīst, ka visveiksmīgākie skaņdarbi ir tie, kuros pavīd kādi bungmašīnu ritmiņi - "Northern Whale" un "Herculean".
Vislabākie manā vērtējumā laikam ir "Kingdom Of Doom" un "The Bunting Song".
Izdošanas datums 22.01.2007.
