Viens no šā, 2007. gada pirmajiem pārsteigumiem - Ņujorkas ģitāriste un dziedātāja Mārnija Sterna (Marnie Stern).
Marnie Stern "In Advance of the Broken Arm" (Kill Rock Stars) 10/12
Rokmūzikas ceļi laikam ir neizdibināmi... Šķiet, 70. gados, kad roks piedzīvoja savus zelta laikus, no ģitāras tika izvilinātas teju vai visas iespējamās skaņas, ģitāra spēlēta ar čella lociņu, ar zobiem, ar dažādām elektriskām papildierīcēm utt. Viena no dominējošākajām ģitārspēles tehnikām 70. gados bija tā dēvētā pirkstu tapinga (tapping) tehnika, kad bez mediatora ar pirkstiem tiek sists uz grifa pa stīgām. To plaši izmantoja Genesis Stīvs Hakets (Steve Hackett), Angus Jangs (Angus Young) no AC/DC, Braiens Mejs (Brian May) no Queen u.c. Būtībā šis štrihs ir diezgan sarežģīts un tā apguve prasa daudzas stundas (pastāv viena pirksta tapings, divu pirkstu tapings). 90. gados līdz ar Nirvana revolūciju rokmūzikā tapings tika uzskatīts par sliktu stilu, bezgaumīgu un bezjēdzīgu pirkstu tehnikas demonstrēšanu ... katrā ziņā tas nebija stilīgi. Bet laiki mainās...
Meitene no Manhetenas Mārnija Sterna šo tapinga tehniku ir apguvusi līdz pilnībai (labi, nedaudz pārspīlēju) un padarījusi to atkal par "stilīgu" lietu. Pati māksliniece izsakās, ka "labo" mūziku sākusi klausīties tikai 23 gadu vecumā, kad pirmo reizi izdzirdējusi meiteņu indīroka grupas Sleater-Kinney ierakstus, seko Hella, japāņu Boredoms (starp citu, gaidām viņus Rīgā "Skaņu mežā") un Melt Banana u.c.
Pēdējos gadus Sterna vingrinājusies ģitārspēlē katru dienu pa trīs stundām un, ja kādu dienu sanācis izlaist nodarbības, tad viņa jutusies vainīga. Ģitāriste ir viena no retajām, kas kļuvusi par prestižās mūzikas izdevniecības "Kill Rock Stars" māksliniecēm, aizsūtot tikai savus demo ierakstus.
Mūzikas vēsturē ir zināmi neskaitāmi ģitārmūzikas virtuozi, no kuru spēlētprasmes būtībā nav nekādas jēgas, viņu ieraksti drīzāk būtu dēvējami par tehniski perfekti izpildītām etīdēm, parastiem vingrinājumiem bez īpašas saturiskas jēgas un dvēseles. Marnija Sterna ir patīkams izņēmums, meitene tiešām lieliski spēlē ģitāru, taču nepiespiestais vokāls, "Hellas" bundzinieka Zeka Hila (Zach Hill) producētā raupjā skaņa kopā rada ļoti simpātisku efektu.
Dziesmas, kas iekļautas šajā debijas ierakstā "In Advance of the Broken Arm", tapušas divu gadu laikā, kopējais skanējums ļoti līdzinās vēl kādai interesantai grupai Deerhoof. Varbūt visa albuma garumā vienveidīgais ģitāras tembrs un nemitīgais tapings (apsolos kaut kad latviskot šo terminu) sāk nedaudz garlaikot, taču tādu muzikālu pērļu kā "Every Single Line Means Something" un "Grapefruit" dēļ ieraksts ir ļoti baudāms.
Izdošanas datums - 22.02.2007.
