Stings ir nolēmis kalt dzelzi, kamēr tā vēl karsta, un bez lieka riska tapt nesaprastam šonedēļ laiž klajā jaunāko studijas veikumu „Sacred Love”, kas muzikālās koncepcijas un satura ziņā ir gluži kā dvīņubrālis mākslinieka iepriekšējam ierakstam „Brand New Day”.
Sting „Sacred Love” (A&M) 7/12
Stings šoreiz gan mēģinājis apkopot vienā diskā visu to, viņaprāt, labāko, kas daiļrades laikā ir sakrājies, – gan orientālo „Desert Rose”, gan džezīgo „Englishman In New York”, gan sadarbību ar kādu šā brīža aktuālu pop mākslinieku, šoreiz r&b zvaigzni Mary J. Blige... Protams, ieraksts ir gandrīz nevainojams, tas noteikti gūs komerciālus panākumus un uzturēs Stinga ambīciju būt mūžam aktuālam, tomēr nepamet sajūta, ka mākslinieks jau kopš 90. gadu vidus īsti nesaprot, kā lai pats sevi vēl pārsteidz.
Ieraksts sākas ar klasisku Stinga dziesmu „Inside”, kas pēc vairākiem gadiem noteikti rotās kārtējo Stinga „Best Of” izlasi, turpinājumā albuma pirmais singls „Send Your Love”, ko daudzi klausītāji jau pamanījušies nodēvēt par Stinga sliktāko dziesmu, kam negribētos tomēr īsti piekrist. „Whenever I Say Your Name” tandēmā ar Mary J. Blige skan pietiekoši pārliecinoši, lai kļūtu par kārtējo albuma singlu. Nevienu sliktu vārdu nevar teikt arī par „Dead Man’s Rope”, „Stolen Car”, kas, iespējams, ir plānots kā „Desert Rose” numur 2, „Forget About The Future”, kurā lieliski iespēlēta džeza ģitāra, un citām albuma kompozīcijām, kas lielākā vai mazākā mērā tomēr ir nodeva mūsdienu popmūzikas prasībām.
Ieraksta noslēgumā atskan, manuprāt, pilnīgi nevajadzīgs pirmā singla „Send Your Love” electroDave Aude remikss un Stinga klasiskā „Shape Of My Heart” akustiska koncerta ieraksta versija.
Iespējams, ka šādā garā iespējams turpināt vēl ilgi, ko autoram arī nevarētu pārmest, galu galā, atskatoties uz Police un 80. gadu solo daiļradi, šaubas par Stinga lielumu zūd, tomēr nedaudz žēl, ka mākslinieks neatļaujas būt nedaudz neprognozējamāks.Izdošanas datums 22.09.2003.
