Šādu ierakstu no "Radiohead" gaidīju jau kopš "Kid A" albuma iznākšanas, taču Toma Jorka (Thom Yorke) solītie eksperimenti tā arī aprobežojās tikai ar turpmāku tradicionālu grupas muzikālo daiļradi.
Jonny Greenwood "Bodysong"
(EMI)
11/12
Ģitārists Džonijs Grīnvuds (Jonny Greenwood), manuprāt, ir izdarījis ko tādu, ko "Radiohead" tā arī laikam nekad nesadūšosies izdarīt, proti, pirmais no grupas izdevis patiesi aizraujošu un nekomerciālu eksperimentālās mūzikas plati "Bodysong".
Mūzika, kura sākotnēji radīta Saimona Pammela (Simon Pummell) kino darbam, manuprāt, sekmīgi spēj pastāvēt arī kā no filmas neatkarīgs muzikālais materiāls. „Bodysong” ir kino kolāža - savdabīgs panorāmisks ceļojums cauri cilvēka bioloģiskajai un sociālajai attīstībai, kurā nav izmantoti aktieru dialogi un izteikts sižets.
Albums kopumā ir instrumentāls, kurā gan netipiski maz dzirdama paša mākslinieka ģitāras spēle, tomēr tas nav uzskatāms, manuprāt, par ieraksta trūkumu. Tā vietā Grīnvuds pievērsies dažādām elektroniskās mūzikas izteiksmes formām, džeza improvizācijai un pat akadēmiskās mūzikas paņēmieniem. Gandrīz visus instrumentus autors iespēlējis pats. Kā viesmākslinieki pieaicināti tikai pūtēji, stīgu kvartets un "Radiohead" basģitārists un brālis Kolins Grīnvuds (Colin Greenwood).
Jonny Greenwood "Bodysong". Foto: Publicitātes foto
Izvērtējot gada muzikālo kontekstu, atļaujos Džonijam Grīnvudam likt gandrīz augstāko vērtējumu un prognozēju, ka šis ieraksts būs viens no tiem, kas figurēs daudzos mūzikas apskatnieku gada labāko ierakstu pārskatos.
Izdošanas datums 27.10.2003.
