Radiohead "In Rainbows"

(Self released)

9/12

Esmu pārliecināts, ka daudzi Latvijas Radiohead cienītāji jauno plati jau lejupielādējuši pirmajā dienā un dzīvo ar to jau vairākas dienas. Būtu ļoti interesanti komentāros palasīt jūsu pārdomas par šo ierakstu.

Beidzot arī manī jaunās dziesmas ir "nosēdušās" un ir izveidojies savs viedoklis par nu jau apaļu nedēļu klausīto "In Rainbows", divi būtiskākie secinājumi ir šādi:

1. Jaunās dziesmas nedaudz pārliecinošāk un jaudīgāk nekā ierakstā izskan dzīvajos koncertos (tie, kas bijuši koncertos, to apstiprinās, tie, kas nav bijuši, var noskatīties jauno dziesmu videofragmentus "Youtube.com"), diemžēl ierakstā nepamet sajūta, ka tas viss jau kaut kur dzirdēts (es vismaz gaidīju kādu radikālu pavērsienu pēc tik ilgas pauzes) un ka albumam pietrūkst tādas kā pamatīgas ieelpas.

2. Iepriekš īpaši neinteresējoties par plates saturisko pusi, pēc pirmās noklausīšanās reizes visspēcīgāko iespaidu atstāja skaņdarbs numur 3 - "Nude", kas, kā vēlāk noskaidrojās, patiesībā tapis pirms desmit gadiem "OK Computer" sesiju laikā, taču līdz šai dienai vīri nav varējuši šim skaņdarbam atrast "atslēgu", lai to iemūžinātu un iekļautu kādā no studijas albumiem. Patiesībā, restaurējot atmiņas, jāsaka, šis skaņdarbs jau izskanējis ģeniālajā dokumentālajā koncertfilmā "Meeting People is Easy", tolaik vēl ar citu nosaukumu. Secinājumi vienkārši - teju viss, kas tapis "OK Computer" vai "Kid A" sesiju laikā, ir pārāks par jebkuru no jaunajiem skaņdarbiem, turklāt jaunajās dziesmās vismaz es sajutu tādus kā "fona mūzikas" vīrusa simptomus...

Par veidu, kā grupa nolēmusi izplatīt "In Rainbows", daudz nerunāšu, tikai piebildīšu, ka no lielajiem māksliniekiem nesen līdzīgi rīkojies Prinss, kas savu jauno plati izdalījis kā laikraksta "Mail On Sunday" bezmaksas pielikumu, arī Nīls Jangs (Neil Young) atdevis savus ierakstus kopā ar koncertbiļetēm, arī kanādiešu dziedātāja Džeina Siberija (Jane Siberry) jau daudzus gadus izmanto līdzīgu "pay-what-you-will" ("maksā cik vēlies") shēmu. Tomēr Radiohead gadījums (ņemot vērā grupas vareno zīmolu) ir īpašs manifests, kuram precedentu nav bijis.

Pieņemts, ka labs mūzikas kritiķa stils ir CD apskatu iesākt ar pozitīvām pārdomām, man šoreiz sanācis nedaudz ačgārni, taču turpmākajās rindiņās centīšos visu vērst uz labo pusi.

"15 Step" (11/12)

Plati ievada "Kid A" ērai raksturīgs elektronisks bīts, ko paspilgtina dzīvās bungas un Jorka izmisīgais jautājums: "How come I end up where I started?" Skaņdarbs ieturēts 5/4 ritmā un pēc rūpīgākas klausīšanās atklāj fantastiskas skaņu dekorācijas - hallētus vokāla iestarpinājumus, bērnu balsu samplus, spocīgas ērģeles (starp citu, studijā, kurā tapis albums, esot bijusi spokaina atmosfēra, tā vismaz pirms kāda laika apgalvoja paši mūziķi). Daudzsološs ievads. Un bass ... izcils!

"Bodysnatchers" (8/12)

Roķīgo "Bodysnatchers" ievada pirmais Džonija Grīnvuda ģitāras rifs, diemžēl atšķirībā no agrīnajiem albumiem šādu klasisku rifu šajā platē ir daudz mazāk. Dziesmas beigās Jorks eksplodē paranoidālā, teju vai histēriskā dziedājumā ... "dzīvajā" šis skaņdarbs noteikti skan daudz jaudīgāk.

"Nude" (12/12)

Plates skaistākā pērle, bez komentāriem...

"Weird Fishes / Arpeggi" (9/12)

Šajā skaņdarbā saklausīju kaut ko no Čikāgas postroka meistaru Tortoise skaņu estētikas, varbūt arī nedaudz Sea And Cake ģitāras arpedžijas, ne velti skaņdarba nosaukums, visticamāk, darba nosaukums, kurš tā arī palika nemainīts, ir "Arpeggi". Skaņdarbs attīstās pakāpeniski, apaugot ar ģitāru un taustiņu arpedžiju tīkliem ... tāds ļoti aprakstošs, klasisku dziesmu uzbūves formulu ignorējošs.

"All I Need" (8/12)

Viegls triphopa bīts ar klusinātu Jorka bītboksu fonā. "I''m an animal trapped in your hot car". Basa funkcijas veic biezs sintezatora motīvs, kuru papildina klavieru akordi un ksilofona "pilieni". Un atkal, aprakstošs skaņdarbs, bez izteikta piedziedājuma vai nesošās daļas ... tāda kā skice, nepabeigta epizode.

"Faust ARP" (9/12)

Akustiskā ģitāra, stīgas: "Wakey wakey, rise and shine, it''s on again, off again, on again" - tāds mantrisks Jorka dziedājums - būtībā vēl viena nenoliedzami skaista skice, kura nerod savu attīstību pilnvērtīgā kompozīcijā.

"Reckoner" (9/12)

Vēl viens senāks skaņdarbs - no "Kid A/Amnesiac" sesijām. Viss skaņdarbs iedziedāts falsetā, spilgta detaļa ir izteikts tamburīns un masīva stīgu grupa. Nepārliecina vien "feidotais" jeb mākslīgi klusinātais nobeigums.

"House of Cards" (10/12)

Ģitāras rifs numur 2, kas ievada šo soulmūzikas, regeja un roka sakausējumu, - Jorka ūjinošais falsets šeit ļoti atgādina Bono. "I don''t wanna be your friend, I just wanna be your lover". Plates garākais skaņdarbs ar skaistām akordu maiņām un atmosfēriskiem taustiņiem. Nedaudz neraksturīgs Radiohead, tieši tādēļ interesants.

"Jigsaw Falling Into Place" (8/12)

Ar "Jigsaw Falling Into Place" albums atkal uzņem tempu, elektrisko ģitāru nomainījusi akustiskā, atkal fonā valda reverbrētie, atmosfēriskie sintezatori...

"Videotape" (11/12)

Iespējams, visspēcīgākā jaunā materiāla dziesma, oda izmirstošajam videokasešu (VHS) formātam...

Izdošanas datums - 10.10.2007.