Arī Deivs Metjūzs kritis par politiskās retorikas upuri, Dave Matthews Band jaunais albums (pēc kārtas 13.), kas seko 2001. gada «Everyday», diemžēl daudziem faniem jau sagādājis vilšanos.
Dave Matthews Band «Stand Up» (16)
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Dave Matthews Band «Stand Up»
(RCA)
5/12
Ja godīgi, vēl joprojām brīnos, kā tāda grupa kā «Dave Matthews Band» spēja būt tik ļoti komerciāli veiksmīga, galu galā hiphopa apmātajiem amerikāņiem elitārais un dzidrais rokmūzikas un neliela džeza piedevas kokteilis varētu arī neiet pie sirds. Iespējams, atbilde jāmeklē nevis formas, bet gan satura formulā. Deivs Metjūzs tomēr ir (bija?) pietiekoši labs dziesminieks. Diemžēl šogad viņš aizmirsa parūpēties par labām dziesmām, tā vietā radot vienmuļu, nemuzikālu un emocionāli tukšu plati.
Protams, katra ASV pilsoņa pienākums ir paust savu nostāju Džordža Buša politikas sakarā, tomēr jāatceras, ka ne jau vienmēr politiku vēlas dzirdēt klausītājs, to viņam biezā slānī piedāvā katrs trešais TV kanāls... Interesanti, ka laikā, kamēr pats Metjūzs izdeva savu soloplati, viņa pavadošā DMB grupa kopā ar prezidenta kandidātu Džonu Keriju muzicēja «Vote for Change» tūrē.
Deivs Metjūzs ir vienmēr spējis sapulcināt tos labākos mūziķus, fakts, ka viņa grupa ir viena no profesionālākajām rokgrupām (pat negribas lietot vārdu «roks»), ir neapstrīdams, taču, kā jau mēs labi zinām, ar instrumenta virtuozitāti un tehniku vien nepietiek, tā varbūt noder kādās ātrspēlēšanas sacīkstēs.
Atgriežoties pie plates, jāsaka, ka ieraksts ir tehniski vislabākajā kārtībā, to producējis pat Bejonsē (Beyonce) un «50 Cent» skaņu vīrs Marks Bestons (Mark Baston), taču tajā pietrūkst dvēseles un elementāras, muzikālas melodijas. Skaņdarbā «Hello Again» Metjūzs gluži vai pazaudē pats savu identitāti un sāk atgādināt kaut ko no Džima Morisona «Hello» saucieniem, protams, arī bundzinieka izrādīšanās slimība ir jūtama katrā otrajā skaņdarbā - lieki basbungas sitieni, pārspīlēti tehniski breki u.tml. Saprotiet pareizi, šādus profesionālus mūziķus dažreiz skar tā dēvētais profesionālais kretīnisms - tā ir vēlme visu pārlieku sarežģīt, pat fiziski grūti noturēties, neiesitot kādu lieku «breciņu» vai improvizāciju. Savulaik lielais džeza milzis Mailzs Deiviss šo neprātīgo improvizāciju pārvērta divās notīs un aizsāka jaunu ēru mūzikā («Kind Of Blue» 1959).
Muzikāli jaunajā platē varbūt mazāk atrodami jaukie vijoles un saksofona solo, tā vietā grupa piedāvā nedaudz roķīgāku skanējumu. Ja jums tīk sterila rokmūzika, kurā nav nekā neprognozējama, iespējams, jūs citādi vērtēsiet šo plati un grupu kopumā.
Izdošanas datums 10.05.2005.