Ja arī muzikāli pēdējo mēnešu popmūzikas sensācijas Lanas Del Rejas (Lana Del Rey) jaunais albums «Born to Die» nav ģeniāls vai vismaz ļoti labs (es teiktu - tas ir gandrīz labs), tas nenoliedzami ir viens no «karstākajiem» mēneša notikumiem populārajā mūzikā.
Lana Del Rey «Born to Die»
(Polydor)
9/12
Par šo 25 gadus veco Ņujorkas (dzimusi Leikplesīdā) dziedātāju pasaules tīmekļa blogeri, mūzikas prese sāka runāt, kad video vietnē «Youtube» arvien lielāku popularitāti sāka izpelnīties Lanas pašmontētais mūzikas video dziesmai «Video Games». Presē biežāk parādījās epiteti «gangster Nancy Sinatra» vai «femme fatale» un Lanai (īstajā vārdā Lizijai Grantai) tika paredzēta spoža nākotne.
Lai arī nebiju starp tiem, kas sajūsmā sita plaukstas par «Video Games», nevar noliegt dziesmas jaudu - tā saturiski precīzi ilustrē mūsdienu cilvēku savstarpējo atsvešinātību («Open up a beer... and play a video game?»), interneta laikmeta dzīvesveidu, neiedziļināšanos, paviršību. Protams, arī muzikāli skaņdarbs ir brīnišķīgs - stīgas, arfa, prātā paliekoša melodija un Lanas fatāli valdzinošais dziedājums.
«I heard you like the bad girls, honey. Is that true?»
Interesanti, ka viens no albuma dziesmu līdzautoriem ir vīrs vārdā Riks Novelss (Rick Nowels), kas savulaik sacerēja 1980.gadu Belindas Kārlailas (Belinda Carlisle) grāvēju «Heaven is a Place on Earth». Tieši šī frāze («Heaven is a Place on Earth») citēta dziesmas piedziedājumā.
Pēc «Video Games» Lanas karjera straujiem soļiem uzņēma apgriezienus, un jau 2011.gada nogalē, kad dziedātāja devās nelielā tūrē, biļetes uz viņas koncertiem tika izpārdotas vēja ātrumā. Fakts, ka vēl 2008.gadā Lana bija jau ierakstījusi vienu albumu «Kill Kill» kā Lizija Granta un neveiksmīgi mēģinājusi kļūt par popzvaigzni, šobrīd ir tikai nebūtiska vēstures lappuse.
Diemžēl šī ātrā slava nākusi kopā ar pāris negācijām - pirmkārt jau pagājušās vasaras jūsmotāji kļuvuši par lielākajiem kritiķiem un pārmet Lanai, ka visa viņas daiļrade tāda fikcija vien ir, otrkārt, Lana šobrīd vēl nav gatava kāpt uz lielās skatuves (to pierādīja neveiksmīgais iznāciens «Saturday Night Live» šovā) un viņas dzīvais priekšnesums pamatīgi jāuzlabo (skat. video).
Par Lanas pagātni un ģimeni (viņa ir turīgu vecāku atvase) plašāk var izlasīt Diena.lv «Izklaides» numurā (skat. resursus), tādēļ, lai neizplūstu garos aprakstos, ķeramies pašai mūzikai «pie ragiem».
Abumu «Born to Die» producējis Emīls Heinijs (Emile Haynie), kas galvenokārt specializējas hiphopa mūzikas žanrā. Viņa kontā Eminema (Eminem), Lil Veina (Lil Wayne) un Kida Kadija (Kid Cudi) albumi.
Šis fakts lielā mērā arī ilustrē Lanas muzikālo virzienu - viņa nav nedz jaunā «Cat Power», nedz Feista, bet gan tāds kā Dreiks (Drake) brunčos. Būtībā šis ir klasisks mūzikas industrijas radīts popa vai vēl puslīdz aktuālā retropopa albums, kuru tieši tā arī vajadzētu uztvert.
Albumā blakus melodijām Lana labprāt deklamē jeb repo, tādējādi atsvaidzinot kopējo plates skanējumu. Viens no veiksmīgākajiem šajā ziņā, manuprāt, ir skaņdarbs «National Anthem». To ievada teju vai «Bitter Sweet Symphony» (The Verve) cienīgas stīgas, salūta raķešu trokšņi fonā, ko papildina kustīgs hiphopīgs bīts, kuram pa virsu viegli erotiskā manierē uzrepo Ņujorkas pleiboju pavedinātāja Lana. Piedziedājumā, kas ir tik inficējošs, ka jau trešo dienu to rullēju pa apli, saplūst kaut kas no Martikas 1980.gadu «Toy Soldiers» un Nelijas Makajas dauzonīgā rečitatīva. Melodija trāpa desmitniekā, un es brīnīšos, ja šī dziesma nekļūs par singlu (skat. audio).
Kopumā albumā nav nevienas izteikti vājas dziesmas. Ja nu vienīgi liriskā «Million Dollar Man», kas ar nelieliem uzlabojumiem varētu kalpot kā Džeimsa Bonda filmu tēma, un pats albuma titulskaņdarbs, kas, manuprāt, ir auksts kā zivs. Blakus «Video Games» un «National Anthem» lieliskas popdziesmas ir arī «Radio», kas varētu būt kāds nejauši atrasts un uzlabots Daido (Dido) hits, un «Diet Mountain Dew», kas labi iederētos piemēram, meiteņu grupas «All Saints» repertuārā.
Liekam plauktā blakus Dafijai un gaidām turpinājumu!
Izdošanas datums - 31.01.2012.
