Morrissey «Ringleader Of The Tormentors»

(Attack/Sanctuary)

7/12

Jaunais albums, ko producējis Tonijs Viskonti, kas savulaik strādājis ar «T-Rex», «Thin Lizzy», «Moody Blues» un Deividu Boviju, seko 2004. gada«atgriešanās diskam». Dziesmas iemūžinātas skaņu ierakstu studijā Romā, Itālijā; šīs grandiozās pilsētas sajūta, noskaņa un kultūrvēsturiskais mantojums zināmā mērā caurvij Moriseja dziesmu tekstus un mūziku:

«I am walking through Rome With my heart on a string Dear God, please help me» («Dear God, Please Help Me»)

Minētajā dziesmā Morisejs skar nu jau 20 gadus aktuālo celibāta jeb atturēšanās no dzimumattiecībām tēmu:

«There are explosive kegs Between my legs Dear God, please help me»

Morisejs jau kopš 80. gadu vidus bijis aktīvs protestētājs - kritizējis Mārgaretas Tečeres valdību, propagandējis veģetārismu, mulsinājis sabiedrību par savu seksuālo orientāciju ... arī šogad Morisejs paspējis nolinčot daudzus, to vidū Kanādas valdību par roņu izšaušanu, Toniju Blēru un Džordžu Bušu («Bušam vajadzēja mirt, nevis Reiganam!»), nerunājot jau par kolēģiem mūzikas biznesā.

Tik tiešām, Morisejs daudziem klausītājiem var kalpot kā iedvesmas avots savu tiešo uzskatu, izteicienu un savdabīgā dzīvesveida dēļ. Taču, ja atgriežamies pie pašas mūzikas, tad, manuprāt, Moriseja jaunā plate ir nedaudz vienmuļa.

Albums iesākas ar orientālām noskaņām skaņdarbā «I Will See You in Far-Off Places», muzikāli nedaudz atgādinot «The Smiths» klasisko «How Soon Is Now?». Seko jau pieminētais «Dear God, Please Help Me», kas ir, šķiet, plates augstākā virsotne. Skaņdarbs iesākas ar trauslu taustiņu partiju un pakāpeniski apaug ar stīgām un klusinātu bungu ritmu, kaut kur atgādinot Suede «Dog Man Star» daiļrades posmu. Aktuālais singls «You Have Killed Me» ir melodisks un radio draudzīgs klasisks Morisejs.

«The Youngest Was The Most Loved», kas muzikāli kaut kur sasaucas ar iepriekšējās plates hitu «First Of The Gang To Die», stāsta par jaunāko dēlu, kurš ticis lutināts visvairāk, taču izauga par slepkavu. Eleganta ir Moriseja savdabīgā «jodelēšana», kas tik ļoti izplatīta agrīnajos «smitu» ierakstos.

Seko roķīgais «In The Future When Alls Well», kas, manuprāt, drīzāk noderētu kā kāds bonusa skaņdarbs singla b-pusē. Bērnu kora klātbūtne dzirdama smalkajā «The Father Who Must Be Killed». Pērkona dārdi un lietus iesemplēti 7 minūšu garajā eposā «Life Is A Pigsty» - savdabīgs Viskonti piegājiens...

Atlikušās četras albuma dziesmas savā būtībā atkārto vai nu viena otru, vai kādu no Moriseja agrīnajiem veikumiem, turklāt kopējais plates mikss ir, manuprāt, diezgan viduvējs (smagnēji producēts), varbūt Viskonti ir centies radīt savdabīgu mūsdienīgu glemroka skanējumu... Tiesa, albums noslēdzas ar lielisko «At Last I Am Born», kurā dzirdamas paša Enio Morikones aranžētās dzīvo stīgu partijas, pieminētais bērnu koris, timpāni, klavieres u.c. dekorācijas.

Muzikāli smagnējs, vienveidīgs, kaut saturiski - pietiekoši spēcīgs ieraksts.

Izdošanas datums 03.04.2006.