Nezinu vai esmu kļuvis daudz pielaidīgāks, taču, manuprāt, šis gads ir īpaši bagāts ar labiem mūzikas ierakstiem. Viens no tādiem - gada sākumā izdotais Endrjū Bērda dziesmotais eposs "Andrew Bird's Bowl Of Fire".
Andrew Bird & The Mysterious Production of Eggs "Andrew Bird''s Bowl Of Fire" (Righteous Babe) 10/12
Izmantojot šķietami vienkāršus mūzikas līdzekļus, Čikāgas dziesminieks un vijolnieks Endrjū Bērds (Andrew Bird) pamanījies radīt vienu no savas diskogrāfijas (5 cd) skaistākajiem albumiem. Relaksēts, pietiekoši dziļš un eleganti aranžēts muzikālais materiāls un dziedātāja vokāls neviļus liek meklēt līdzības ar Sufjanu Stīvensu, Džefu Bakliju un skandalozo Rufusu Veinraitu, ar kuru Bērdu saista īpaša balss intonāciju līdzība.
Vairākās vietās platē (Ievads, "Opposite Day") kinemotogrāfiskās stīgu un sinteztora tembru saspēles rada asociācijas ar The Flaming Lips un Mercury Rev muzikālo estētiku.
Pirmais skaņdarbs "Sovay", kas līgani peld valša ritmā, balstās uz vibrofona un rhodes piano tēmas, ko pavada bungu slotiņas un akustiskās ģitāras arpedžijas, Bērda viegli deklamējošā balss ir maiga un jutekliska. "A Nervous Tic Motion of the Head to the Left" iesākas kā vienkāršs akustisks skaņdarbs, to pārtrauc stīgu atkāpe, kas ieved skaņdarbu amrikāņu vesternu un Enio Morikones skaņu un tēlu pasaulē. "Fake Palindromes", šķiet, ir roķīgākais albuma hits, kas atgādina kaut ko Raiena Adamsa alternatīvā kantri.
Bērds liek lietā savu akadēmiskās mūzikas izglītību, teicamo vijoles spēli, džeza un folka elementus un savieno tos vienā veselā. Kopumā savdabīgi skanošs, varbūt vietām muzikāli pārsātināts ieraksts.
Izdošanas datums 08.02.2005.
